Citas rīsu receptes meklē ŠEIT.

Risotto ir itāļu rīsu ēdiens, kas vārīts ar buljonu, līdz tas sasniedz krēmīgu konsistenci. Buljonu var iegūt no gaļas, zivīm vai dārzeņiem. Daudzi risoto veidi satur sviestu, sīpolus, baltvīnu un Parmigiano-Reggiano sieru. Tas ir viens no visizplatītākajiem rīsu gatavošanas veidiem Itālijā. Safrāns sākotnēji tika izmantots aromātam un tai raksturīgajai dzeltenajai krāsai.

Risotto Itālijā bieži tiek pasniegts pirmais ēdiens pirms otrā ēdiena, bet risotto alla milanese bieži tiek pasniegts kopā ar ossobuco alla milanese kā viena ēdiena maltīti.

Rīsi Itālijas dienvidos ir audzēti gadsimtiem ilgi. No dienvidiem rīsi pamazām virzījās uz ziemeļiem uz Itālijas ziemeļiem, kur Po upes ielejas purvi bija piemēroti rīsu audzēšanai. Saskaņā ar leģendu, jauns stikla pūtēja māceklis Fabbrica del Duomo di Milano no Flandrijas, kurš izmantoja safrānu kā pigmentu, pievienoja to rīsu ēdienam kāzu mielastā. Tiek uzskatīts, ka risotto ir radies ap Lombardiju. Pirmā recepte, ko var identificēt kā risoto, ir datēta ar 1809. gadu. Tajā ietilpst sviestā sautēti rīsi, desiņas, kaulu smadzenes un sīpoli ar buljonu, kam pakāpeniski pievieno safrānu. 1854. gada Trattato di cucina (“Traktāts par gatavošanu”), ko izstrādājis karaļu galvenā pavāra palīgs Džovanni Vialardi, ir recepte ēdienam, kas nosaukts par risoto. Tomēr jautājums par to, kurš Milānā izgudroja risoto, joprojām ir neatbildēts.

Rīsu šķirnes, kas tagad ir saistītas ar risoto, tika izstrādātas 20. gadsimtā, sākot ar Maratelli 1914. gadā.

Lai labi garšo krēmīgais risoto!

Šis raksts Krēmīgais risoto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.