Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan mūsdienu kārtainā mīkla tika izstrādāta Francijā 17. gadsimtā, radniecīgajai slāņainajai un gaisā raudzētajai mīklai ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstās uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām. Pirmā zināmā mīklas recepte, kurā izmanto sviestu vai speķi, ievērojot arābu tehniku, katru kārtu gatavojot atsevišķi, ir atrodama 1607. gadā izdotajā spāņu recepšu grāmatā.

Jau Salamankas Universitātes koledžas galvenais pavārs Ernandess nošķīra pildītas kārtainās mīklas receptes no kārtainās mīklas tartēm. Arī Spānijas karaliskā Filipa II (1527–1598) galvenais pavārs Fransisko Martiness Motinjo savā 1611. gadā publicētajā darbā sniedza vairākas kārtainās mīklas receptes. Šajā grāmatā kārtainā mīkla tiek plaši izmantota, īpaši sāļo pīrāgu pagatavošanai.

Kamambērs ir mitrs, mīksts, krēmīgs, ar virsmu nogatavināts govs piena siers. Tas pirmo reizi tika gatavots 18. gadsimta beigās Kamambērā, Normandijā, Francijas ziemeļrietumos. Pēc izskata, garšas un tekstūras to dažreiz salīdzina ar brī sieru.

Kamambēru pirmo reizi 1791. gadā pagatavoja zemniece Marija Hārela no Normandijas, sekojot abata Šarla-Žana Bonvousta. Viņai tiek piedēvēta iepriekš pastāvošas siera receptes no Pejsdžožas reģiona pilnveidošana un tās izplatīšana plašākā pasaulē. Viņa nodeva savus noslēpumus meitai, kuras vīrs Viktors Peinels uzdāvināja vienu no savas sievas labākajiem sieriem Napoleonam III, kurš tam piešķīra savu karalisko atzinības zīmogu.

Siera, kas mūsdienās pazīstams kā Kamambērs, izcelsme, visticamāk, saistās ar siera ražošanas procesa industrializācijas sākumu 19. gadsimta beigās.1890. gadā inženieris M. Ridels izgudroja koka kasti, ko izmantoja siera pārvadāšanai, un palīdzēja to nosūtīt lielākos attālumos, īpaši uz Ameriku, kur tas kļuva ļoti populārs. Šīs kastes joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

Lai lai labi garšo tarte ar bumbieri un kamambēras sieru!

Šis raksts Tarte ar bumbieri un kamambēras sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda. 

Līgo un Jāņu ēdieni un receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
• Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
• Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.
• Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies. 
• Īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm.

Vainagi

Viena no būtiskākajām latviešu vasaras saulgriežu svētku sastāvdaļām. Tos veido divi svarīgi elementi: aplis jeb kosmosa bezgalības simbols un Jāņu zāles – ziedi, pļavas puķes, vārpas, smilgas un viss, kas plūcams un pinams. Turklāt jāņem vērā, ka ar apli mēs varam gan no kaut kā norobežoties, gan arī tā centrā koncentrēt enerģiju Tas ir arī saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos, izmantojot dažādu zāļu spēku. Vīriešiem galva diži nav jālauza par to, ko izmantot vainaga pīšanā, jo tradicionāli vīriešu vainagi tiek darināti no ozolu zariem. Mājas saimniekam un visiem Jāņiem vainags jānēsā visu nakti. Savukārt ar sieviešu vainagiem nav tik vienkārši, jo tajos vērojama liela dažādība. Ja esi Jāņu māte, vainagu būtu ieteicams darināt no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm. Ja esi vēl meitene, tad vainagā būtu jāiepin pa kādai smilgai, bet pieaugušām meitām jākoncentrējas uz ziedu un zaļu zāļu vainagu veidošanu. Precētām sievām derēs ozollapu un ziedu vainagi.

Lai izdodas pagatavot šo interesanto un ēdamo ēdienu –  ēdamais Jāņu vainags!

Šis raksts Ēdamais Jāņu vainags pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rozīne ir kaltēta vīnoga. Rozīnes ražo daudzos pasaules reģionos, un tās var tikt ēstas neapstrādātas vai izmantotas kulinārijā, cepšanā un alus gatavošanā. Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Jaunzēlandē un Austrālijā vārds rozīne ir tumšās krāsas kaltēta liela vīnoga.
Vārds “rozīne” nācis no vecās franču valodas; mūsdienu franču valodā rozīne nozīmē “vīnogu”, bet kaltēta vīnoga ir rozīne sek. jeb “sausā vīnoga”. Vecais franču vārds, savukārt, attīstījās no latīņu vārda “vīnogu ķekars”.

Interesanti fakti par rozīnēm:

• Labai redzei: rozīnes satur beta-karotīnu un citus karotinoīdus, vitamīnus, kalciju un citus mikroelementus. Šīs vielas ir ļoti svarīgas acu veselībai. Tās palēlina ar vecumu saistīto redzes pavājināšanos un tām it ari pretiekaisuma darbība.
• Vēža novēršanai: nedaudz rozīņu kompotā vai veselīga desertā var samazināt risku saslimt ar vēzi. Šajos žāvētājos augļos ir fenola savienojumi, kas nogalina vai attur vēža šūnu augšanu.
• Mazina aizcietējumus: Augsts škiedrvielu saturs rozīnēs veicina labu gremošanu.
• Nervu sistēmas saslimšanas novēršanai: liels daudzums šo zāvēto augļu palīdz uzlabot koordināciju, stiprina atmiņu un koncentrēšānas spējas.
• Profilakse un anēmijas ārstēšanai: melnājas rozīnēs ir daudz dzelzs un vitamīns B. Lūk, cik daudz iemēslu, lai pievienotu rozīnes savai ēdienkartei!

Kārtainās mīklas bulciņas ar biezpienu un rozīnēm, lai labi garšo!

Šis raksts Kārtainās mīklas bulciņas ar biezpienu un rozīnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kārtainās mīklas ar saldajiem kartupeļiem pīrāgs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.