Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas rīsu receptes meklē ŠEIT.

Risotto ir itāļu rīsu ēdiens, kas vārīts ar buljonu, līdz tas sasniedz krēmīgu konsistenci. Buljonu var iegūt no gaļas, zivīm vai dārzeņiem. Daudzi risoto veidi satur sviestu, sīpolus, baltvīnu un Parmigiano-Reggiano sieru. Tas ir viens no visizplatītākajiem rīsu gatavošanas veidiem Itālijā. Safrāns sākotnēji tika izmantots aromātam un tai raksturīgajai dzeltenajai krāsai.

Risotto Itālijā bieži tiek pasniegts pirmais ēdiens pirms otrā ēdiena, bet risotto alla milanese bieži tiek pasniegts kopā ar ossobuco alla milanese kā viena ēdiena maltīti.

Rīsi Itālijas dienvidos ir audzēti gadsimtiem ilgi. No dienvidiem rīsi pamazām virzījās uz ziemeļiem uz Itālijas ziemeļiem, kur Po upes ielejas purvi bija piemēroti rīsu audzēšanai. Saskaņā ar leģendu, jauns stikla pūtēja māceklis Fabbrica del Duomo di Milano no Flandrijas, kurš izmantoja safrānu kā pigmentu, pievienoja to rīsu ēdienam kāzu mielastā. Tiek uzskatīts, ka risotto ir radies ap Lombardiju. Pirmā recepte, ko var identificēt kā risoto, ir datēta ar 1809. gadu. Tajā ietilpst sviestā sautēti rīsi, desiņas, kaulu smadzenes un sīpoli ar buljonu, kam pakāpeniski pievieno safrānu. 1854. gada Trattato di cucina (“Traktāts par gatavošanu”), ko izstrādājis karaļu galvenā pavāra palīgs Džovanni Vialardi, ir recepte ēdienam, kas nosaukts par risoto. Tomēr jautājums par to, kurš Milānā izgudroja risoto, joprojām ir neatbildēts.

Rīsu šķirnes, kas tagad ir saistītas ar risoto, tika izstrādātas 20. gadsimtā, sākot ar Maratelli 1914. gadā.

Lai labi garšo krēmīgais risoto!

Šis raksts Krēmīgais risoto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm.

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos. Laša zupa ar krēmsieru.

Šis raksts Laša zupa ar krēmsieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Rīsu zupa ar sēnēm un dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Taizemiešu vistas zupa ar kokosriekstu pienu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gaileņu dzimtas sēnes ir palielas, nelielas vai sīkas, vairāk vai mazāk piltuvveidīgas sēnes, kurām kātiņš pakāpeniski pāriet itkā cepurītē (tā, ka starp abiem nav krasa norobežojuma), bet cepurītes apakšpuse, kurā veidojas sēnes sporas, ir ar sazarotam krokām, kuras vienām sugām ir tik dziļas un tik regulārā veidā sazarotas, ka izskatās pēc lapiņām, bet citām sugām ir tikai kā seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas dzīslas. Aug dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī, reizēm – pat vēlā.

Parastā gailene ir viena no tām sēnēm, kas augļķermeņus veido vasarā un rudenī. Tā pieskaitāma agri ievācamo sēņu „kompānijai”, jo pa kādam šīs sugas augļķermenītim nepacietīgāki sēņotāji šur tur var atrast jau zināmu laiku pirms vasaras saulgriežiem. Ja netrūkst mitruma, masveida parasto gaileņu augšana sākas jūlijā, parasti ap mēneša vidu. Augļķermeņu briedināšana turpinās līdz vēlam rudenim, un ir pavisam normāli, ja gaileņu augļķermeņi Latvijas mežos joprojām atrodami arī oktobrī un novembrī. Starp citu, dažu gad šīs sēnes augļķermeņi, ja vien nav klāti ar sniega segu, atrodami pat vēl ziemas sākumā. 

Parasti gan tie ir krietni agrāk izauguši veidojumi, kas aukstumā dabiski iekonservējušies un tādejādi labi saglabājušies. Parastā gailene mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Šī sēne sadzīvo ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem un priedēm.

Protams, parastā gailene nav sastopama tikai Latvijā, tā izplatīta viscaur mērenā klimata joslas mežos. Tiesa, vienā otrā Eiropas valstī šī sēne kļuvusi reta, dažos reģionos pat izzudusi. Latvijā parastās gailenes apdzīvotu mežu gan ir salīdzinoši daudz.

Mūsu mežos piemājo arī zeltkāta gailene, sekstainā gailene, daudz retāk atrodamā ametista gailene, tāpat visai retā bālā gailene un samērā retā pelēkā gailene. Visu šo sugu gailenes, tāpat kā parastās gailenes, ir ēdamas bez novārīšanas. Cep un ēd!

Lai labi garšo gaileņu krēmzupa!

Šis raksts Gaileņu krēmzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.