Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Brokoļu nosaukums “broccoli” cēlies no itāliešu valodas vārda “brocco” ar nozīmi “spēcīga roka vai zars”. Izrādās, šis vērtīgais dārzenis pazīstams jau vairāk nekā 2000 gadu. Domājams, ka brokoļus uzturā lietojuši jau senie romieši. Eiropā tie parādījušies XVI gadsimtā, kad Francijas karaliene Katrīna Mediči apprecējās ar Henriju II un atveda Itālijas pavārus uz Franciju.

Brokoļos ir C, E, B grupas vitamīni un karotīns. Pavisam nedaudz atrodams arī K un U vitamīns. Satur ļoti daudz minerālvielu – kalciju, dzelzi un fosforu. Īpaši brokoļi ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, jo tie satur vielas, kas uzlabo asinsvadu veselību.

Šie dārzeņi ir ne tikai ļoti veselīgi, tiem ir arī zems kaloriju daudzums, tāpēc brokoļus ieteicams iekļaut gan bērnu, gan pieaugušo uzturā. Diētiskajam uzturam tie ir pat vairāk piemēroti kā baltie un sarkanie galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, kalcija, fosfora, askorbīnskābes, dzelzs un citu labo vielu brokoļos ir pat divas reizes vairāk nekā galviņkāpostos. C vitamīns un beta karotīns, kā zināms, ir antioksidanti, kas novērš šūnu bojājumus, ko izraisa brīvie radikāļi. Turklāt brokoļi, tāpat kā citi kāpostaugi, satur arī vielas, kam piemīt pretvēža aktivitāte.

Pierādīts, ka ļaudīm, kuri uzturā lieto daudz brokoļu, kāpostu un ziedkāpostu, ir mazāka iespēja saslimt ar plaušu, resnās zarnas, krūšu, kuņģa un olvadu vēzi. Bet priekšdziedzera vēža draudi mazinās, ja uzturā iekļauj daudz brokoļu un tomātu. Vielas izotiocianāti, kas atrodas brokoļos, darbojas daudz dziļākā līmenī nekā antioksidanti, tāpēc arī krustziežu dzimtas dārzeņi daudz efektīgāk nekā citi dārzeņi un augļi pazemina vēža draudus.

Lai samazinātu ļaundabīgo audzēju risku, nedēļā jāapēd 400 – 800 g dažādu kāpostaugu. Brokoļi satur arī karotinoīdu saimes oksidantus, kas samazina risku saslimt ar kataraktu, bet sulforafans to sastāvā palīdz nogalēt helikobaktērijas, kas var izraisīt gastrītu un kuņģa čūlu. Brokoļi samazina arī sirds un asinsvadu saslimšanas risku, stiprina kaulus un imūnsistēmu.

Lai labi garšo krēmīgie brokoļa salāti!

Šis raksts Krēmīgie brokoļa salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastas receptes meklē ŠEIT. Un, kas vispār ir makaroni jeb pasta, lasi bloga rakstā, ko vari atrast ŠEIT.

Vai zināji?

• Kaut arī vārds “pasta” šajā brīdī var šķist diezgan internacionāls, patiesībā vārda nozīme ir atšķirīga atkarībā no tā, kuru valodu lietojat. Piemēram, latīņu valodā makaroni nozīmē “pastas mīklas kūka”. Savukārt grieķu valodā – “miežu putra”. Šis pēdējais neizklausās tik labi. Tomēr itāļu valodā makaroni faktiski nozīmē “paste”. Un Latvijā mums pasta ir makaroni.
• Orecchietta ir neliela kupola forma, kuras centrs ir plānāks par malu, un ar raupju virsmu. Tāpat kā citus makaronu veidus, orecchiette gatavo no cietajiem kviešiem un ūdens. Olas lieto reti. Tradicionālajā Dienviditālijas mājās gatavošanā mīklu velmē, pēc tam sagriež kubiņos. Katrs kubs tiek nospiests ar nazi, velkot uz tāfeles un liekot saritināties. Pēc tam forma tiek apgriezta virs īkšķa.
• Orecchiette parasti pasniedz ar gaļu, piemēram, cūkgaļu, kaperiem un kraukšķīgu baltvīnu. Tradicionālais Apūlijas ēdiens ir orecchiette alle cime di rapa — orecchiette un rapini, ko sauc arī par rāceņu galotnēm. Kā alternatīvu plaši izmanto arī brokoļus vai ziedkāpostus. Īpaši Capitanata un Salento apkārtnē orecchiette tradicionāli tiek klāta arī ar tomātu mērci, dažreiz ar miniatūrām kotletēm vai rikotas vai ricotta forte smidzināšanu.
• Brokoļi. Brokoļu nosaukums “broccoli” cēlies no itāliešu valodas vārda “brocco” ar nozīmi “spēcīga roka vai zars”. Izrādās, šis vērtīgais dārzenis pazīstams jau vairāk nekā 2000 gadu.
• Domājams, ka brokoļus uzturā lietojuši jau senie romieši. Eiropā tie parādījušies XVI gadsimtā, kad Francijas karaliene Katrīna Mediči apprecējās ar Henriju II un atveda Itālijas pavārus uz Franciju.
• Brokoļos ir C, E, B grupas vitamīni un karotīns. Pavisam nedaudz atrodams arī K un U vitamīns. Satur ļoti daudz minerālvielu – kalciju, dzelzi un fosforu. Īpaši brokoļi ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, jo tie satur vielas, kas uzlabo asinsvadu veselību.

Makaronu kategorijas

Ir tik daudz makaronu veidu. Par laimi, tos var sagrupēt nedaudzās kategorijās:

• īsie makaroni
• garie makaroni
• lokšņu makaroni
• pildīti makaroni
• klimpu makaroni.

Garos makaronus var velmēt ar rokām vai izgatavot ar ekstrūderi, taču daudzu veidu īso makaronu (ne visi) ir jāveido ar ekstrūderi, lai izveidotu to unikālās formas.

Lai labi garšo orecchiette makaroni ar desu un brokoļiem!

Šis raksts Orecchiette makaroni ar desu un brokoļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kraukšķīgie vistas un brokoļu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Rīsu sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olas lasi bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Vistas un citas olu dēšanas dzīvnieki tiek plaši turēti visā pasaulē, un vistu olu masveida ražošana ir globāla nozare. 2009. gadā visā pasaulē tika saražots aptuveni 62,1 miljons tonnu olu no aptuveni 6,4 miljardu vistu dējējputnu saimes.

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā. Zaļo olu un šķiņķu zupa.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 g. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 g^. Vismazākās olas ir kolibri, tās masa ir 0,5 g.

Šis raksts Zaļo olu un šķiņķu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.