Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sacepumu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas hominy miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Līdzīgu plakanu maizi gatavo Dienvidāzijā un sauc par “chapati”. Arābijas rietumos, Vidusjūras austrumu daļā un Āzijas dienvidu valstīs ir sava kviešu plātsmaize, kas izskatās kā tortiljas. Daži citi varianti ir ķīniešu “laobing” un “roti” no Indijas. Tos gatavo no aptuveni 6 līdz vairāk nekā 30 cm diametrā atkarībā no reģiona vai valsts, kurā tie izgatavoti, un no trauka, kuram tie ir paredzēti. Tos izgatavo ar rokām, bet komerciālā ražošanā un pat dažos lielākos restorānos tos var izgatavot ar mašīnām.

Maiji tortiljas gatavoja jau ļoti sen. Ir pat mīti, kā radās tortiljas. Hernans Kortess (jeb Hernando Kortess) ieradās mūsdienu Meksikā 1519. gada 22. aprīlī kopā ar spāņiem. Viņi atklāja, ka vietējās tautas tur gatavo plakano kukurūzas maizi, ko viņi savā dzimtajā nahuatlu valodā sauca par “laxcalli”. Šī ir pirmā Eiropas liecība par tortiljām.

Lai labi garšo tortiljas sacepums!

Šis raksts Tortiljas sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar sāļo biezpienu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Laša kanapē ar biezpiena pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo kabaču rullīši ar biezpiena pildījumu!

Šis raksts Kabaču rullīši ar biezpiena pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Biezpiena kūka ar persikiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Sāļais siera pīrāgs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Biezpiena pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.