Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Berliner ir vācu ievārījuma virtulis bez cauruma centrā, kas izgatavots no saldās rauga mīklas, kas cepta speķī vai cepamā eļļā, ar ievārījuma pildījumu un parasti pārklāta ar pūdercukuru.

Cukurs bija ļoti dārgs līdz 16. gadsimtam, un agrīnos virtuļus parasti pildīja ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, gaļu un sēnēm. Kad imports no Karību jūras reģiona cukura plantācijām padarīja cukuru pieejamāku, augļu konservi ieguva popularitāti. 1485 u

1485. gadā Nirnbergā tika izdota pirmā vācu valodas pavārgrāmata, kas tika izdota drukātā veidā Kuechenmeisterei, un tā 1486. palika drukātā veidā vismaz līdz 1674. gadam ar 20 izdevumiem (vēlāk tā tika tulkota poļu valodā 1532. gadā).

Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenbergas presi, un tajā ir pirmā zināmā želejveida virtuļa recepte, ko sauc par Gefüllte Krapfen, kas pagatavota ar ievārījumu pildītu rauga maizes mīklu, kas cepta taukos. Nav zināms, vai šis jauninājums bija autora vai vienkārši esošas prakses ieraksts.

Ar želeju pildīto krapfenu 1800. gados sauca par berlīniešiem, pamatojoties uz leģendu par patriotisku maiznieku no Berlīnes, kurš kļuva par pulka maiznieku pēc tam, kad Prūsijas armija viņu uzskatīja par nederīgu kaujai. Kad armija bija uz lauka, viņš virtuļus “cepa” vecmodīgi, cepot uz atklātas uguns. Saskaņā ar stāstu karavīri konditorejas izstrādājumu nodēvējuši par Berlīni.

Lai labi garšo berliner jeb berlīnes pončiki!

Kā gāju medībās uz Kūkotavu pakaļ Berlīnes kūciņai, vari lasīt bloga rakstā: “Mana mīļākā Berlīnes kūciņa Kūkotavā“

Šis raksts Berliner jeb Berlīnes pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.