Citas pupiņu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pupiņas aug gan krūmos, gan vijas augšup pa mājas sienām un sētām. To ziedi ir koši raibi un pākstis rudeņos iekrāsojas sarkanvioletas.

Vissenākās tradīcijas Latvijā ir cūku pupu audzēšanai. Tās Eiropā sirmā senatnē ienāca no arābu zemēm, kur joprojām izmanto humosos un grauzdē līdzīgi, kā to Latvijā dara uzņēmumā Pupuchi.

Pupiņas satur daudz olbaltumvielu, tas ir ļoti vērtīgs uzturā lietotais augs. Tiek audzētas daudzās valstīs, īpaši subtropu un mērenās joslas zemēs, un ir viens no nozīmīgākajiem kultūraugiem jaunattīstības valstīs. Pupiņas nevajag jaukt ar pupu ģints vai Vigna ģints sugām, kas arī tiek plaši kultivētas un vizuāli ir līdzīgas.

Pirms gatavošanas ir svarīgi pupiņas vairākas stundas mērcēt un pirms vārīšanas mērcēšanas ūdens noteikti ir jānolej un tām jāuzlej jauns, svaigs ūdens.

Ugunssarkanās jeb daudzziedu pupiņas mēdz saukt arī par turku pupām vai kāršu pupiņām. Līdz pat 3 m garajam, vijīgajam stublājam nepieciešami stabili balsti. Koši oranžsarkano ziedu, plato lapu un ātrās augšanas dēļ turku pupas ir iecienīts dekoratīvs augs, jo krāšņi zied no jūlija līdz augustam. Ir arī baltziedu turku pupas, bet tās audzē retāk. Vēl ir selekcionētas formas ar raibiem sarkanbaltiem ziediem. Augiem ir dziļa sakņu sistēma. Var būt gan lobāmās, gan cukura kāršu pupiņu šķirnes. Tās ir vēlīnākas par krūmu pupiņām, taču cukura pupiņas ražo līdz pat rudens salnām. Pākstis ir plakanas, apmēram 25 cm garas, 2 cm platas un vācamas, kamēr vēl ir maigas. Regulāri noņemot, pagarinās ražošanas laiks. Pupiņas ir piemērotas saldēšanai.

Lai labi garši ātrais pupiņu sautējums!

Šis raksts Ātrais pupiņu sautējums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.