Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Zilais siers ir jebkurš no plašā sieru klāsta, kas izgatavots, pievienojot ēdamās pelējuma kultūras, kas sieram veido zilganzaļus plankumus vai dzīslas. Zilo sieru garša atšķiras no ļoti maigas līdz stiprai un no viegli salda līdz sāļai vai asai; krāsa no gaišas līdz tumšai; un pēc konsistences no šķidras vai ļoti mīkstas līdz stingrai vai cietai. Tiem var būt raksturīga smarža vai nu no pelējuma, vai no dažādām īpaši kultivētām baktērijām, piemēram, Brevibacterium liniem.

Tiek uzskatīts, ka zilais siers tika atklāts nejauši. Sieri tika uzglabāti alās ar dabiski kontrolētu temperatūru un mitruma līmeni, kas bija labvēlīga vide nekaitīgu pelējumu šķirnēm. Halštates (Austrija) sāls raktuvēs ņemto paleofekāliju analīze parādīja, ka Halštates perioda (800.–400. g.pmē.) kalnrači jau patērēja zilo sieru un alu.

Saskaņā ar leģendu, viens no pirmajiem zilajiem sieriem, Roquefort, tika atklāts, kad jauns zēns, ēdot maizi un aitas piena sieru, pameta maltīti tuvējā alā pēc tam, kad tālumā ieraudzīja skaistu meiteni. Kad viņš pēc mēnešiem atgriezās, pelējums (Penicillium roqueforti) bija pārveidojis viņa sieru par rokforu.

Gorgonzola ir viens no vecākajiem zināmajiem zilajiem sieriem, kas radīts ap mūsu ēras 879. gadu, lai gan tiek teikts, ka zilās dzīslas tajā nebija līdz aptuveni 11. Gadsimtam. Stilton ir salīdzinoši jauns papildinājums, kas kļuva populārs kaut kad 1700. gadu sākumā. Daudzas zilā siera šķirnes radās vēlāk, piemēram, 20. gadsimta Danablu un Cambozola, bija mēģinājums aizpildīt pieprasījumu pēc Rokforas stila sieriem.

Lai labi garšo zilā siera mērce!

Šis raksts Zilā siera mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot rīsus, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi:

Rīsi ir graudzāļu dzimtas ģints. No šīs ģints tiek plaši kultivētas divas sugas sējas rīsi un Āfrikas rīsi. No tiem iegūst to cietos graudus, kas tiek lietoti uzturā. Rīsi ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem pasaulē. Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem, tajā skaitā gandrīz visi Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji, ir pilnībā atkarīgi no rīsiem. 

Tas ir plaša patēriņa produkts. 95% no pasaulē izaudzētās rīsu ražas apēd cilvēki. Tajos ir daudz minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu. Regulāri lietojot uzturā rīsus, samazinās risks saslimt ar sklerozi, jo tie samazina holesterīna daudzumu asinīs. Dažādi apstrādājot rīsu graudus, iegūst rīsus, kas atšķiras pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības. Pēc apstrādes veida rīsus iedala brūnajos, baltajos un ar tvaiku apstrādātajos. 

No rīsiem var pagatavot praktiski jebko — gan salātus, zupas, saldus ēdienus, pat konditorejas izstrādājumus un pīrādziņu pildījumu. Austrumnieki no rīsiem gatavo arī makaronus.

Kokosriekstu piens:

Kokosriekstu piens ir necaurspīdīgs, pienbalts šķidrums, kas iegūts no nobriedušu kokosriekstu rīvētas mīkstuma. Kokosriekstu piena necaurredzamība un bagātīgā garša ir saistīta ar augstu eļļas saturu, no kura lielākā daļa ir piesātinātie tauki. Kokosriekstu piens ir tradicionāla pārtikas sastāvdaļa, ko izmanto Dienvidaustrumāzijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Austrumāfrikā. To izmanto arī ēdiena gatavošanai Karību jūras reģionā, tropiskajā Latīņamerikā un Rietumāfrikā, kur kokosrieksti tika ieviesti koloniālās ēras laikā.

Kokosriekstu pienu iedala apakštipos, pamatojoties uz tauku saturu. Tos var vispārināt kokosriekstu krēmā ar vislielāko tauku daudzumu; kokosriekstu piens ar maksimālo tauku saturu aptuveni 20%; un kokosriekstu vājpiens ar nenozīmīgu tauku daudzumu. Šo terminoloģiju ne vienmēr ievēro komerciālajā kokosriekstu pienā, ko pārdod Rietumvalstīs.

Kokosriekstu pienu var izmantot arī piena aizstājēju ražošanai. Šie produkti nav tas pats, kas parastie kokosriekstu piena produkti, kas ir paredzēti ēdiena gatavošanai, nevis dzeršanai. Saldināts, apstrādāts kokosriekstu piena produkts no Puertoriko ir pazīstams arī kā kokosriekstu krēms. To izmanto daudzos desertos un dzērienos, piemēram, piña colada, lai gan to nevajadzētu sajaukt ar kokosriekstu krēmu.

Lai labi garšo rīsi ar vistu un spinātiem kokosriekstu mērcē!

Šis raksts Rīsi ar vistu un spinātiem kokosriekstu mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds prosciutto, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “šķiņķis”. Izgatavots tikai no cūku pakaļkājām un tiek izturēts sausā kaltēšanas procesā. Parasti ir divu veidu prosciutto: prosciutto cotto, kas ir termiski apstrādāts, un prosciutto crudo, kas ir termiski neapstrādāts, bet kaltēts.

Prosciutto kvalitātes pamatā ir konservēšanas process, reģions un stingra kvalitātes kontrole, kas tiek veikta ražošanā. Prosciutto konservēšana radās Itālijā pirms tūkstošiem gadu, un tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas atšķir Prosciutto di Parma no citiem prosciutto. Ražots stingrā kvalitātes kontrolē tikai Parmā, Itālijā. Šķiņķis tiek ražots tikai izmantojot īpaši audzētas cūkas, jūras sāli, gaisu un laiku.

Ar ko Prosciutto atšķiras?

Tā kā veikalos un restorānos tiek pārdoti dažādi cūkgaļas veidi, tas ir saprotams, ja esi neizpratnē par to, kas atšķir prosciutto, pancetta, bekonu vai citu sālītu gaļu. Šeit ir ātrs sadalījums:

• Prosciutto di Parma: 100% dabīgs kaltēts šķiņķis bez jebkādām piedevām, konservantiem, hormoniem, lipekļa vai krāsvielām, ražots Emīlijas-Romanjā.
• Citi Prosciutti: Ir amerikāņu prosciutto, Jamón no Spānijas (Serrano vai Iberico), kā arī citi itāļu prosciutti, piemēram, prosciutto di San Daniele un prosciutto Toscano. Visiem tiem ir unikālas garšas un tekstūras no reģioniem, kur tie tiek ražoti.
• Culatello: izgatavots no pakaļkājas jostas daļas un kaltēts liellopa vai cūkas pūslī mitros pagrabos. Tikai vienam ražotājam ir atļauts to eksportēt no Itālijas uz ASV.
• Speck: izgatavota no cūku pakaļkājām, nedaudz kūpināta ar plānu sāls garozu.
• Bekons un Pancetta: Izgatavots no cūkgaļas vēdera, un tas ir jāsagatavo pirms ēšanas.

Lai labi garšo Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru!

Šis raksts Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Es kā īsta latviete, parasti ar sastāvdaļām neskopojos un beigās pica sanāk liels Gaiziņš. Nezinu, kas notika šoreiz, bet pamēģināju pa vienkāršo, ja tā var teikt. Un ar iznākumu biju ļoti priecīga!

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Un kā vispār radās pica, lasi TE.

Vai zināji?

Picērija Port’Alba ir picērija Neapolē, Itālijā, un tiek uzskatīts, ka tā ir pasaulē pirmā picērija.

Līdz ar dzelzs aizkara krišanu Latvijā pica kā ēdiens ienāk 80 to gadu beigās. Viena no pirmajām picērijām Latvijā tiek atklāta Ādažos 1988. gadā. Restorāns bija populārs un vienmēr pārpildīts. Lai rezervētu galdiņu jāizmanto paziņu kontakti. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu kopīgi veidotājā ēkā galdiņi atrodas daļēji izolētās “kabatās” jeb istabās. Grezni aizkari, mīksti krēsli, sveču gaisma veido intīmu gaisotni. Ģimenes dodas uz picēriju svētkos, piemēram Zinību dienā – 1. septembrī. Picu pildījumi ir ļoti garšīgi un neatstāj vienaldzīgus pat vislielākos skeptiķus.

Otrā picērija 1991. gadā tika atvērta kafejnīcas “Jānītis” telpās Rīgā, Elizabetes un Ernesta Birznieka-Upīša ielu stūrī. Little Johnny piedāvāja amerikāņu stila picas. 90.gados pie picērijas vienmēr stāvēja rinda. 

1994.gadā darbu sāka pirmā Pica Lulū, ko atvēra no Kanādas atbraukušais latvietis Elmārs Tannis. Lulū raksturīgas eksotiskas picu receptes un neierastas mērces. Šī picērija pirmā Latvijā piedāvāja Havaju picu un pirmā sāka picu piegādi.

Lai labi garšo pica no Lidl mīklas pamatnes.

Šis raksts Pica no Lidl mīklas pamatnes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Zilais siers ir jebkurš siers, kas izgatavots, pievienojot ēdamās pelējuma baktērijas, kas sieram veido zilganzaļus plankumus vai dzīslas. Zilo sieru garša atšķiras no maigas līdz spēcīgai un no viegli salda līdz sāļai vai asai; krāsa no gaišas līdz tumšai; un pēc konsistences no šķidras līdz cietai. Tiem var būt raksturīga smarža vai nu no pelējuma, vai no dažādām īpaši kultivētām baktērijām, piemēram, Brevibacterium liniem.

Tiek uzskatīts, ka zilais siers tika atklāts nejauši, kad sieri tika uzglabāti alās ar dabiski kontrolētu temperatūru un mitruma līmeni, kas bija labvēlīga vide nekaitīgu pelējumu šķirnēm.Halštates sāls raktuvēs, Austrijā, ņemto paleofekāliju analīze parādīja, ka Halštates perioda (800.–400. g.pmē.) kalnrači jau patērēja zilo sieru un alu.

Gorgonzola ir viens no vecākajiem zināmajiem zilajiem sieriem, kas radīts ap mūsu ēras 879. gadu, lai gan tiek teikts, ka zilās dzīslas tajā nebija līdz aptuveni 11. gadsimtam. Stilton ir salīdzinoši jauns papildinājums, kas kļuva populārs kaut kad 1700. gadu sākumā. Daudzas zilā siera šķirnes radās vēlāk, piemēram, 20. gadsimta Danablu un Cambozola, bija mēģinājums aizpildīt pieprasījumu pēc Rokforas stila sieriem.

Lai labi garšo pildīts bumbieris ar zilo sieru!

Šis raksts Pildīts bumbieris ar zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.