Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūku pupas uzskatāmas par vissenāko pupu šķirni. Eiropā, tās audzētas jau Bronzas laikmetā.

Cūku pupu dzimtene ir Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija, tomēr, lai arī tām patīk siltums, tās ļoti labi padodas arī vēsākā klimatā, kā rezultātā tieši šī pupu šķirne ātri vien izplatījās visā Eiropā līdz pat tās Ziemeļiem. Kā rezultātā gandrīz katra Eiropas valsts to uzskata par savu senāko un nacionālo pupu. Un gandrīz katrai tautai ir savs nacionālais ēdiens, kas sastāv no šīm pupām. Arī latviešiem – cūku pupas, vārītas ar visām mizām un pasnigtas ar rūgušpienu.

Cūku pupas bija viens no galvenajiem produktiem, līdz savu uzvaras gājienu Eiropā sāka kartupeļi un krietni vien nobīdīja pākšaugus maliņā.

Cūku pupas audzēšanas ziņā ir vismazāk prasīgās. Tās ir aukstumizturīgas, tādēļ var sēt diezgan agri jau aprīlī neuztraucoties par to, ka salnas tām varētu kaitēt. Sēj 6–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no citas, starp rindām atstājot apmēram 60 cm. Cūku pupām nav vajadzīgi balsti, 60cm – 1 m garas tās pilnībā notur stublāju. Cūku pupas aug jebkurā augsnē, bet vislabāk patīk mālaina augsne.

Pie sēšanas jāuzmanās, lai zeme būtu gana mitra, tas sekmēs vienmērīgu sanākšanu un neļaus pupām iekalst. Pupas dīgst 4-6 °C temperatūrā, normāla augšana sākas ar +6 °C. dīgsti viegli pārcieš īslaicīgas salnas -5-6°C.  Ziedēšanas laikā augsta temperatūra un sausums negatīvi ietekmē apputeksnēšanos. Sēklai ievāc lielākās pupas no pirmajām pākstīm.

Lai labi garšo cūku pupu salāti!

Šis raksts Cūku pupu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Tarte

Tarte ir cepts ēdiens, kas sastāv no pildījuma uz mīklas pamatnes ar atvērtu virsmu, kas nav pārklāta ar konditorejas izstrādājumiem. Mīklas izstrādājums parasti ir smilšu mīkla; pildījums var būt salds vai sāļš, lai gan mūsdienu pīrāgi parasti ir uz augļiem, dažreiz ar olu krēmu. Tartlet attiecas uz miniatūru tarteti; piemērs varētu būt olu tortes. Kategorijas “torte”, “flan”, “quiche” un “pīrāgs” pārklājas, bez asām atšķirībām.

Tiek uzskatīts, ka tartes ir radušās vai nu no ēdiena kārtošanas tradīcijas, vai arī tās ir viduslaiku pīrāgu gatavošanas produkts. Tiek uzskatīts, ka bagātinātā mīkla pirmo reizi tika plaši izmantota 1550. gadā. Šajā periodā tie tika uzskatīti par augstas virtuves ēdieniem, kurus iecienījuši muižnieki. Lai gan sākotnēji tās bija sāļas, ar gaļas pildījumu, kulinārijas garšas dēļ dominēja saldās tortes, pildot pīrāgus ar augļiem un olu krēmu. Agrīnās viduslaiku tartes parasti bija ar gaļas pildījumu, bet vēlāk to pamatā bieži bija augļi un olu krēms.

Lai labi garšo dārzeņu tarte ar daudz olām!

Šis raksts Dārzeņu tarte ar daudz olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļas mēle bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram: B1, B2, B5, B6, B12, PP, fosforu, dzelzi, selēnu un cinku.

• Vitamīns B1 ir daļa no svarīgākajiem ogļhidrātu un enerģijas metabolisma enzīmiem, kas organismam nodrošina enerģiju un plastmasas vielas, kā arī sazarotās ķēdes aminoskābju metabolismu. Šī vitamīna trūkums izraisa nopietnus nervu, gremošanas un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus.
• Vitamīns B2 piedalās redoksreakcijās, uzlabo vizuālā analizatora krāsu jutīgumu un tumšo adaptāciju. Nepietiekama B2 vitamīna uzņemšana tiek papildināta ar ādas, gļotādu stāvokļa, gaismas un krēslas redzes traucējumiem.
• Vitamīns B5 piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu metabolismā, holesterīna metabolismā, vairāku hormonu, hemoglobīna sintēzē, veicina aminoskābju un cukuru uzsūkšanos zarnās, atbalsta virsnieru garozas darbību. Pantotēnskābes trūkums var izraisīt ādas un gļotādu bojājumus.
• Vitamīns B6 piedalās imūnās atbildes uzturēšanā, inhibēšanas un ierosmes procesos centrālajā nervu sistēmā, aminoskābju pārveidošanā, triptofāna, lipīdu un nukleīnskābju metabolismā, veicina normālu eritrocītu veidošanos, normāla līmeņa uzturēšanu homocisteīna līmenis asinīs. Nepietiekamu B6 vitamīna uzņemšanu papildina apetītes samazināšanās, ādas stāvokļa pārkāpums, homocisteinēmijas, anēmijas attīstība.
• Vitamīns B12 ir svarīga loma aminoskābju metabolismā un pārveidošanā. Folāti un B12 vitamīns ir savstarpēji saistīti vitamīni un ir iesaistīti asins veidošanā. B12 vitamīna trūkums izraisa daļēju vai sekundāru folātu deficīta attīstību, kā arī anēmiju, leikopēniju, trombocitopēniju.

…

• PP vitamīns piedalās enerģijas metabolisma redoksreakcijās. Nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu papildina ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas normālā stāvokļa traucējumi.
• Fosfors piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, ieskaitot enerģijas metabolismu, regulē skābju un sārmu līdzsvaru, ir fosfolipīdu, nukleotīdu un nukleīnskābju sastāvdaļa, ir nepieciešama kaulu un zobu mineralizācijai. Trūkums izraisa anoreksiju, anēmiju, rahītu.
• dzelzs ir dažādu funkciju olbaltumvielu daļa, ieskaitot fermentus. Piedalās elektronu, skābekļa transportā, nodrošina redoksreakciju norisi un peroksidācijas aktivizēšanu. Nepietiekams patēriņš izraisa hipohromisku anēmiju, skeleta muskuļu atoniju ar mioglobīna deficītu, palielinātu nogurumu, miokardiopātiju, atrofisku gastrītu.
• Selēns – būtisks cilvēka ķermeņa antioksidanta aizsardzības sistēmas elements, tai ir imūnmodulējoša iedarbība, piedalās vairogdziedzera hormonu darbības regulēšanā. Trūkums izraisa Kašina-Beka slimību (osteoartrītu ar vairākām locītavu, mugurkaula un ekstremitāšu deformācijām), Kešana slimību (endēmisko miokardiopātiju), iedzimtu trombastēniju.
• Cinks ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, nukleīnskābju sintēzes un sadalīšanās procesos un vairāku gēnu ekspresijas regulēšanā. Nepietiekams patēriņš izraisa anēmiju, sekundāru imūndeficītu, aknu cirozi, seksuālās disfunkcijas un augļa anomālijas. Jaunākie pētījumi ir atklājuši lielu cinka devu spēju traucēt vara uzsūkšanos un tādējādi veicināt anēmijas attīstību.

Lai labi garšo vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm!

Šis raksts Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas olu receptes meklē ŠEIT. Salātu receptes TE.

Vai zināji?

Zirņi ir tauriņziežu dzimtas augs. Latvijā visbiežāk ēdam sējas zirņus. ajos ir daudz mikroelementu – kālija, magnija, kalcija, cinka, mangāna, vara un pat dzelzs. Iegūsim arī vitamīnus A, C un E, B grupas vitamīnus un ēteriskās eļļas.

Ar ko svaigi zirnīši atšķiras no sausajiem (šķeltajiem, pelēkajiem) zirņiem? Pirmie pēc sastāva tuvāki dārzeņiem, otri – pākšaugiem. Svaigajos ir vairāk vitamīnu, bet mazāk olbaltumvielu. Vitamīni nelielā daudzumā zūd, produktu žāvējot un ilgstoši uzglabājot. Toties, izvadot ārā no zirņa ūdeni, varam panākt lielāku olbaltumvielu koncentrāciju. Zaļie zirnīši nodrošinās ķermeni ar K un C vitamīniem, kā arī ar mangānu, fosforu un virkni citu mikroelementu. Tik daudz C vitamīna kā svaigajos zirnīšos nebūs nevienā citā zirņu formā vai produktā! Jāņem vērā, ka šis vitamīns zūd gatavošanas laikā, tāpēc vislabāk zaļos zirnīšus ēst svaigus. Vērtīgi zināt – cukurzirnīši pākstīs, ko nepieciešams izlobīt saviem spēkiem, ir izcils produkts bērniem: ne tikai no uzturvērtības viedokļa, bet arī tāpēc, ka attīsta sīko motoriku.

Vārīti sausie zirņi ir daudz sātīgāka maltīte par svaigajiem. Atcerēsimies senlatviešu ēdienu – zirņus ar žāvēto speķi! Tajā ir augsts olbaltumvielu un tauku saturs, kas izcili nodrošina ar enerģiju, veicot smagus darbus ziemā.

Pievienot E-vielas konservētajiem zirnīšiem nav nepieciešams. Konservēšanas process nodrošina, ka bundžā nenonāk ne gaiss, ne mikroorganismi, kas varētu to sabojāt. Kas ar uzturvielām? Olbaltumvielas paliek savās vietās. Par to liecina fakts, ka šķidrumu no konservētajiem zirnīšiem var izmantot kulinārijā kā olu baltuma aizstājēju. Šī ideja ir populāra vegāniskajā virtuvē, un pākšaugu šķidrums tajā meklējams zem nosaukuma akvafaba. Vai zūd vitamīni? C vitamīns diezgan ievērojamos daudzumos, bet citi ir noturīgāki. Konservētajos zirnīšos paliks vitamīns A un tā provitamīni karotenoīdi, mangāns, kalcijs un virkne citu labumu. Labi saglabājas arī šķiedrvielas.

Lai labi garšo olu salāti ar zirnīšiem!

Šis raksts Olu salāti ar zirnīšiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.