Citas gurķu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Par gurķu dzimteni uzskata Indiju, kur to sāka lietot vairāk kā 3000 gadus pirms mūsu ēras. Mūsdienās tur aug arī savvaļas gurķi, to augļi ir mazi un ar rūgtu garšu. Pārtikā tos nelieto. Bet gurķu attēlojums uz ēģiptiešu ziedojumu galdiem liecina, ka ari tajā laikā tie bija pazīstami. Senajā Grieķijā, Homēra laikā bija pilsēta, kas saucās Sikion – gurķu pilsēta. Bet senie romieši gurķus audzēja visu gadu, līdzīgi kā mēs.

Gurķi satur 95-96% ūdeni, minerālsāļus (40% kāliju, 10% nātriju, 20% fosforu, 7% hloru, kalciju, magniju, dzelzi), mikroelementus (varu, sēru, kobaltu, cinku, jodu), karotīnu, vitamīnus. Dzelzs gurķos ir vairāk kā zemenēs un vīnogās

…

• Gurķi tehniski ir auglis, nevis dārzenis. Tie ir augi no Cucumis sativus auga, kas ir ķirbju dzimtas loceklis, kopā ar melonēm, skvošiem un ķirbjiem.
• Ir vairāk nekā 300 gurķu šķirņu.
• Garākais gurķis, kas jebkad audzēts, bija vairāk nekā 4 pēdas garš.
• Gurķi ir populāra sastāvdaļa daudzās virtuvēs visā pasaulē, tostarp salātos, sviestmaizes un suši.
• Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka gurķiem ir ārstnieciskas īpašības. Piemēram, Indijā gurķus lieto klepus un saaukstēšanās ārstēšanai.
• Izrādās, ēdot kraukšķīgo gurķi, mēs ļoti aktīvi nodarbinām žokļus. Košļāšana ir aktīva, kas nozīmē aktīvu asinsriti.
• Gurķu sula uzlabo apetīti, stiprina nervu sistēmu, sirdi, locītavas, zobus, normalizē arteriālo asinsspiedienu, ārstē reimatismu, aterosklerozi, uzlabo atmiņu un sejas ādu. Gurķu sula ir teicams urīndzenošs līdzeklis, tā palīdz atjaunot spēkus.
• Ja esi aizballējusies un zini, ka rītdiena pienāks ar galvassāpēm, tad pirms došanās gulēt apēd svaigu gurķi. Tad noteikti paģiras būs vieglākas.
• Gurķis lieliski atsvaidzina elpu: paņem mutē svaiga gurķa šķēli un piespied to ar mēli pie aukslējām. Pēc 30 sekundēm elpa būs ievērojami uzlabojusies.

Lai labi garšo kraukšķīgie gurķi!

Šis raksts Kraukšķīgie gurķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Marinētas bietes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.