Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no makaroniem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

1. Mūsdienās ir aptuveni 600 dažādu makaronu veidu, un ir dokumentēti vairāk nekā 1300 dažādi nosaukumi!

2. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi katru gadu apēd vidēji 25,3 kg makaronu!

3. Penne, spageti un makaroni ir vispopulārākie makaronu veidi.

4. Gatavojot makaronus, labs veids, kā pārbaudīt, vai tie ir gatavi, ir paņemt gabaliņu un mest to pret sienu; ja tas pielīp, tad tie ir gatavi ēšanai!

5. Itālijā katru gadu tiek saražotas aptuveni 1 432 990 tonnas makaronu.

6. Nacionālais makaronu mēnesis ir oktobrī, tāpēc noteikti sagatavojiet savus labākos makaronu ēdienus šim laikam.

7. Sākotnēji makaroni tika ēsti vienkārši (bez mērces) vai pārkaisīti ar cukuru, kanēli un mīksto sieru, pasniegti kā deserts. Tikai ap 18. gadsimtu tika pievienota tomātu mērce, taču kopš tā laika tā ir klasika!

8. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi vidēji gadā patērē 600 miljonus kilometru spageti, un ar to pietiktu, lai aptītu visu planētu aptuveni 15 000 reižu!

9. Ir zinātniski pierādīts, ka makaroni padara jūs laimīgākus. Pēc zinātnieku domām, makaronos esošie ogļhidrāti palielina serotonīna ražošanu. Tas ir neirotransmiters, kas, domājams, pastiprina laimes sajūtu!

10. 1957. gada 1. aprīlī viens no pirmajiem televīzijas 1. aprīļa jokiem pārliecināja BBC skatītājus, ka spageti aug kokos! “Fakti” apgalvoja, ka bargas salnas kavē makaronu augšanu un ka katra šķipsna izaug tieši vienādā garumā…

Lai labi garšo pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī!

Šis raksts Pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Piecu sastāvdaļu siera kūka no La Viña Sansevastjanā, Spānijā. Iekarojusi pavārus un ēdājus visā pasaulē ar nosaukumu Basku siera kūka.

Restorāns “La Viña” durvis vēra 1959. gadā. Dibināja Eladio Rivera, viņa brālis Antonio un viņu sievas Karmena Himeness un Konči Ernaesa. Eladio dēls Santi sāka strādāt bārā jau no mazotnes. Būdams kaislīgs, pašmācības ceļā apguvis pavāra dotības.

Siera kūka nebija tradicionāls basku ēdiens. Taču tas bija 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, Santi bija pilns ideju no kursiem, ko viņš bija apmeklējis Parīzē. Krēmsiers un citi “moderni” pārtikas produkti Spānijā pirmo reizi nonāca, kad tā atvērās globālajai ekonomikai, un Santi mīlēja eksperimentēt.

Siera kūka tika pasniegta gadiem ilgi, taču tikai tad, kad 2000. gados sāka izplatīties pintxo tūres, ārzemnieki masveidā sāka atklāt La Viña siera kūku, kas rotā restorāna plauktus. Instagram un Tripadvisor ir vēl vairāk veicinājuši tās atpazīstamību, un Santi pat ir kopīgojis recepti tiešsaistē — šeit nav nekādu komercnoslēpumu.

“Basku pavāri izstrādāja basku virtuves statūtus. Viens no tiem ir tāds, ka virtuve ir jānodod plašai sabiedrībai, lai visi to varētu baudīt,”. “Es dzīvoju pēc šī likuma. Vienmēr ir 15%, ko nevar iemācīt — nevis tāpēc, ka negribas, bet gan tāpēc, ka tas ir deserta gatavotāja rokās.”

Lai labi garšo Basku siera kūka Latvijas svētkiem!

Šis raksts Basku siera kūka Latvijas svētkiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Raffaello ir sfēriska kokosriekstu-mandeļu trifele, ko itāļu ražotājs Ferrero laida tirgū 1990. gadā. Tā sastāv no sfēriskas vafeles, kas pildīta ar baltu piena krēmu un baltām blanšētām mandelēm. Pēc tam to ieskauj kokosriekstu slānis.

Ar mantojumu, kura izcelsme ir “Pasticceria Italiana” (“itāļu konditorejas izstrādājumu gatavošana”) tradicionālajā un radošajā pasaulē, Ferrero bija apņēmības pilns ienest itāļu konditorejas izstrādājumu jeb “pasticcini” baudījumu mājās visā pasaulē.

Slavenā itāļu konditorejas izstrādājumu gatavošanas izcilība tika apvienota ar Ferrero zināšanām: dabas dāvanu uzlabošana un saglabāšana konditorejas izstrādājumos. un tā radās jauns radījums: kraukšķīgas baltas mandeles gardā krējuma pildījumā, kas viss ir ielikts kraukšķīgā vafeļu čaulā, kas pārklāta ar smalkām kokosriekstu skaidiņām.

Šis saldums kļuva pazīstams kā “Confetteria Raffaello”. Vārds “Confetteria”, kas jau no paša sākuma ir savienots pārī ar vārdu Raffaello, ir veltījums Ferrero DNS: augstākās kvalitātes konditorejas izstrādājumu meistariem.

Tiramisu. Tiramisu tika izgudrots 1960. gadu beigās vai 1970. gadu sākumā, bet kur un kad tieši, nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena, dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms pagājušā gadsimta 60. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā. Un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Tiramisu ir itāļu deserts, kas gatavots no kafijā iemērktiem dāmu pirkstiņiem (savoiardi), kas pārklāts ar saputotu olu, cukura un maskarpones maisījumu un aromatizēts ar kakao. Recepte ir pielāgota daudzu veidu kūkām un citiem desertiem.

Lai labi garšo raffaello un zemeņu tiramisu!

Šis raksts Raffaello un zemeņu tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Tarte

Tarte ir cepts ēdiens, kas sastāv no pildījuma uz mīklas pamatnes ar atvērtu virsmu, kas nav pārklāta ar konditorejas izstrādājumiem. Mīklas izstrādājums parasti ir smilšu mīkla; pildījums var būt salds vai sāļš, lai gan mūsdienu pīrāgi parasti ir uz augļiem, dažreiz ar olu krēmu. Tartlet attiecas uz miniatūru tarteti; piemērs varētu būt olu tortes. Kategorijas “torte”, “flan”, “quiche” un “pīrāgs” pārklājas, bez asām atšķirībām.

Tiek uzskatīts, ka tartes ir radušās vai nu no ēdiena kārtošanas tradīcijas, vai arī tās ir viduslaiku pīrāgu gatavošanas produkts. Tiek uzskatīts, ka bagātinātā mīkla pirmo reizi tika plaši izmantota 1550. gadā. Šajā periodā tie tika uzskatīti par augstas virtuves ēdieniem, kurus iecienījuši muižnieki. Lai gan sākotnēji tās bija sāļas, ar gaļas pildījumu, kulinārijas garšas dēļ dominēja saldās tortes, pildot pīrāgus ar augļiem un olu krēmu. Agrīnās viduslaiku tartes parasti bija ar gaļas pildījumu, bet vēlāk to pamatā bieži bija augļi un olu krēms.

Lai labi garšo dārzeņu tarte ar daudz olām!

Šis raksts Dārzeņu tarte ar daudz olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no āboliem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tas ir populārs kandidāts bēdīgi slavenajam aizliegtajam auglim no Ēdenes dārza, un tas ir iekļauts grieķu mitoloģijā. Krītošs ābols iedvesmoja sera Īzaka Ņūtona gravitācijas teoriju 1666. gadā. Augļi ir iedvesmojuši praktiskus padomus, tostarp: “Apēdiet ābolu, ejot gulēt, un jūs neļausiet ārstam nopelnīt maizi”, vecs velsiešu sakāmvārds. Kas vēlāk tika pārveidots uz: “Ābols dienā attur ārstu.”

Visā pasaulē apgrozībā ir vairāk nekā 7500 zināmu ābolu šķirņu, no kurām 100 komerciāli audzētas ASV. Tomēr tā ir tikai daļa no tūkstošiem šķirņu, kas tika reģistrētas tikai nedaudz vairāk nekā pirms simts gadiem.

Interesanti fakti par āboliem:

• Ir zināms, ka ābols ir iekļuvis neolīta un bronzas laikmeta apmetņu uzturā pie Šveices ezeriem. Pamatojoties uz 1800. gados atklātajām karbonizētajām atliekām, ka tās tika žāvētas, domājams, ka tās ir paredzētas lietošanai ziemā.
• Pirmo reizi auglis tika minēts Rietumu kanonā ap 800. gadu p.m.ē. Homēra episkajā poēmā “Odiseja”.
• Kad 1066. gadā normāņi iebruka Anglijā, viņi no Francijas atveda vairāku šķirņu sēklas, kā arī mīlestību pret “cieto” alkoholisko sidru.
• Džonijs Eplsīds jeb Džons Čepmens tiek uzskatīts par ābolu evaņģēlija izplatīšanu ASV 18. gadsimta beigās. Viņu atcerējās kā tautas varoni, patiesībā viņš sēklas nekaisīja kā pasaku putekļus, taču līdz nāves brīdim 1845. gadā viņš bija izveidojis ābolu stādu audzētavas no Pensilvānijas līdz Indiānai.

Lai labi garšo krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci!

Šis raksts Krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tiramisu tika izgudrots 1960. gados, tā vismaz tiek minēts, bet kur un kad tieši nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena — dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms 1960. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Restorāna Ado Kampeola ziņoa, ka to viņa restorānā Le Beccherie Trevīzo 1969. gada 24. decembrī izgudroja viņa sieva Alba di Pillo un konditors Roberto Linguanoto.

Ēdiens tika pievienots tā ēdienkartei 1972. Gadā. Carminantonio Iannaccone pārskati liecina, ka Tiramisu, ko pārdod Le Beccherie, viņš pagatavoja savā maiznīcā, kas tika izveidota 1969. gada 24. decembrī.

Ir apgalvots, ka tiramisu piemīt afrodiziaks efekts, un to izdomāja 19. gadsimta Trevīzo bordeļa kundze, kā skaidro Accademia Del Tiramisù, lai “atrisinātu problēmas, kas viņiem varētu būt radušās saistībā ar laulības pienākumiem, atgriežoties pie savām sievām”.

Ir pierādījumi par “Tiremesù” daļēji saldētu desertu, ko kopš 1938. gada pasniedz Vetturino restorāns Pierisā, Friuli Venezia Giulia. Iespējams, šī ir nosaukuma izcelsme, savukārt Tiramisu recepte, iespējams, ir cita kārtainā deserta Zuppa Inglese variācija. Citi apgalvo, ka tas tika izveidots 17. gadsimta beigās Sjēnā par godu lielkņazam Kosimo III.

Mandarīni

Mandarīns ir neliels, mūžzaļš citrusaugu ģints koks vai krūms, no kuriem iegūst augļus, kas arī tiek saukti par mandarīniem. Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, kurus iegūst no Citrus tangerina citrusaugiem, bet par klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus.

Par mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gadsimta sākumā.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2011. gadā vislielākā mandarīnu raža pārliecinoši tika ievākta Ķīnā (gandrīz puse no visas kopējās pasaules ražas). Nākamā lielākā mandarīnu audzētāju valsts ir Spānija (aptuveni 8% no pasaules ražas).

Lai labi garšo mandarīnu tiramisu!

Šis raksts Mandarīnu Tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.