Citas salātu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kalmāri ir mīkstčauļu moluski ar astoņām vai desmit ekstremitātēm un apvalku. Latvijas veikalos nopērkamie ir zvejoti Vidusjūras reģionā, lielākoties Itālijā un citās pasaules daļās, piemēram, Atlantijas un Klusajā okeānā pie Ziemeļamerikas un Japānas.

Kalmāri galvenokārt uzturas mērenā klimata zonās, apdzīvo subtropu ūdeņus, tomēr ir sastopami arī Antarktīdas ūdeņos, tikai šo radību izmēri ir daudz mazāki. Pavisam pasaulē sastopami 200 līdz 300 kalmāru veidi. Tie mēdz būt no 10 centimetriem līdz pat 12 metriem lieli. Kalmāru ķermeņa bumbierveida dziedzerī atrodas interesants veidojums – tintes pūslītis, ko tie izmanto aizsardzībai. Jūtot draudus, kalmārs uz iespējamo pretinieku caur muti izšļāc tinti. Kalmāru ķidājot, rūpīgi izņemtā pūslīša saturu izmanto kā pārtikas krāsvielu makaronu un jūras produktu mērcēm.

Kalmāri ir bagāti ar B grupas vitamīniem – B2 un B12, kā arī ar E un PP vitamīnu (niacīnu). No minerālvielām satur daudz cinka (uzlabo imūnsistēmu), vara (liela nozīme dzelzs metabolismā), joda un fosfora. Kalmāra gaļā ir arī dzelzs un kālijs, ievērojams antioksidanta selēna daudzums un organismam ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes. Lai arī kalmāri nesatur lielu tauku daudzumu, holesterīna tajos ir diezgan daudz – aptuveni 200 miligrami 100 gramos. Tomēr kalmāru gaļas olbaltumvielas organismā ļoti labi sagremojas un uzsūcas, turklāt tā ir kalorijām nabadzīga (100 g – 96 kcal). Kaloriju daudzums var mainīties atkarībā no pagatavošanas veida.

Lai labi garši salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām!

Šis raksts Salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Marinētu olu recepti meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Marinētas olas parasti ir cieti vārītas olas, kas tiek kaltētas etiķī vai sālījumā. Tāpat kā ar daudziem pārtikas produktiem, sākotnēji tas bija veids, kā saglabāt pārtiku, lai to varētu ēst mēnešus vēlāk. Marinētas olas kopš tā laika ir kļuvušas par iecienītu uzkodu vai uzkodu, kas ir iecienīts krogos, bāros un krogos, kā arī visā pasaulē vietās, kur tiek pasniegts alus.

Pēc tam, kad olas ir cieti novārītas, čaumalu noņem un iemērc etiķa, sāls, garšvielu un citu garšvielu šķīdumā. Receptes atšķiras no tradicionālā sālījuma šķīduma marinētiem gurķiem līdz citiem šķīdumiem, kas var piešķirt saldu vai pikantu garšu.

• Olas čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo salāti ar marinētām olām!

Šis raksts Salāti ar marinētām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT. Un izlasi rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo siltie salāti ar vistu un bietēm, un arī ķirbi.

Šis raksts Siltie salāti ar vistu un bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jautājums – vai burgerī arī nevajadzētu likt ananasu, tāpat kā picā? 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viens no agrākajiem apgalvojumiem nāk no Čārlija Nagrīna, kurš 1885. gadā pārdeva kotleti starp divām maizes šķēlēm Seimūras gadatirgū, ko tagad dažkārt dēvē par “Outagamie County Fair”. Sīmūras kopienas vēsturiskā biedrība Seimūras štatā Viskonsīnā burgera izgudrojumā atzīst Nagrīnu, kas tagad pazīstams kā “Hamburger Charlie”. 

Nagrīnam bija 15 gadu, kad viņš 1885. gada Seimūras gadatirgū pārdeva cūkgaļas sviestmaizes, kas gatavotas tā, lai klienti varētu ēst ejot. Vēstures biedrība skaidro, ka Nagrēns hamburgeru nosaucis pēc Hamburgas steika, ar kuru bija pazīstami vietējie vācu imigranti.

Taču burgera izcelsme, tāpat tiek vēl apspriesta un zcelsme joprojām ir neskaidra.

Hannas Glāsas grāmatas “The Art of Cookery Made Plain and Easy” 1758. gada izdevums 1758. gadā iekļāva recepti ar nosaukumu “Hamburgas desa”, kas ieteica to pasniegt “grauzdētu ar grauzdētu maizi zem tās”. Līdzīga uzkoda bija populāra arī Hamburgā ar nosaukumu “Rundstück silts” (“silta maize”) 1869. gadā vai agrāk, un, domājams, to ēda daudzi emigranti ceļā uz Ameriku, taču, iespējams, tajā bija grauzdēts liellopa steiks.

Tiek uzskatīts, ka Hamburgas steiks, ko pasniedz starp diviem maizes gabaliņiem un ko bieži ēd ebreju pasažieri, kas ceļoja no Hamburgas uz Ņujorku ar Hamburg America Line kuģiem. Burgeri kļuva tik plaši pazīstami, ka kuģniecības kompānija deva savu nosaukumu ēdienam. Katrs no tiem var iezīmēt hamburgera izgudrojumu un izskaidrot nosaukumu.

Bostonas žurnālā jau 1884. gadā ir atsauce uz “Hamburgas steiks”. 1896. gada 5. jūlijā Chicago Daily Tribune izteica ļoti konkrētu apgalvojumu par “hamburgera sviestmaizi” raksts par “Sendwich Car”: 

“Izcils favorīts, tikai pieci centi, ir Hamburgera steika sviestmaize, kuras gaļa tiek turēta mazos pīrādziņos un “gatavo, kamēr jūs gaidāt“.

Lai labi garšo sulīgais ananasu burgeris!

Šis raksts Sulīgais ananasu burgeris pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Redīsu salāti ar salātlapām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tuvo Austrumu virtuvē, to parasti ēd kā dip, ar pitas maizi. Rietumos to tagad ražo rūpnieciski, un to bieži pasniedz kā uzkodu.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Agrākās zināmās rakstītās receptes ēdienam, kas atgādina hummus bi tahina, ir ierakstītas pavārgrāmatās, kas rakstītas Kairā 13. gadsimtā. Auksts aunazirņu biezenis ar etiķi un marinētiem citroniem ar zaļumiem, garšvielām un eļļu, bet bez tahini vai ķiplokiem, parādās labumu un daudzveidības dārgumu krātuvē pie galda un aunazirņu un tahini biezenis, ko sauc par hummus kasa, parādās Muhammad ibn al-Ḥasan ibn al-Karīm Ēdienu grāmatā.

Saldie kartupeļi jeb batātes

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika.

Batātes bumbuļi parasti ir iegarenas formas, ar gludu mizu. Krāsa variē starp dzeltenu, oranžu, sarkanu, brūnu, violetu un bēšu krāsu, mīkstums mēdz būt balts, sarkans, rozā, violets, dzeltens vai oranžs. Interesanti, ka šķirnes ar baltu vai gaiši dzeltenu bumbuļu mīkstumu nav tik saldas un sulīgas kā ar sarkanu, rozā vai oranžu mīkstumu.

Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus. Batātes satur samērā daudz C un A vitamīna.

Pildīts saldais kartupelis ar humusa mērci ir arī vērtīga vitamīnu maltīte, izmēģini!

Šis raksts Pildīts saldais kartupelis ar humusa mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.