Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jautājums – vai burgerī arī nevajadzētu likt ananasu, tāpat kā picā? 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viens no agrākajiem apgalvojumiem nāk no Čārlija Nagrīna, kurš 1885. gadā pārdeva kotleti starp divām maizes šķēlēm Seimūras gadatirgū, ko tagad dažkārt dēvē par “Outagamie County Fair”. Sīmūras kopienas vēsturiskā biedrība Seimūras štatā Viskonsīnā burgera izgudrojumā atzīst Nagrīnu, kas tagad pazīstams kā “Hamburger Charlie”. 

Nagrīnam bija 15 gadu, kad viņš 1885. gada Seimūras gadatirgū pārdeva cūkgaļas sviestmaizes, kas gatavotas tā, lai klienti varētu ēst ejot. Vēstures biedrība skaidro, ka Nagrēns hamburgeru nosaucis pēc Hamburgas steika, ar kuru bija pazīstami vietējie vācu imigranti.

Taču burgera izcelsme, tāpat tiek vēl apspriesta un zcelsme joprojām ir neskaidra.

Hannas Glāsas grāmatas “The Art of Cookery Made Plain and Easy” 1758. gada izdevums 1758. gadā iekļāva recepti ar nosaukumu “Hamburgas desa”, kas ieteica to pasniegt “grauzdētu ar grauzdētu maizi zem tās”. Līdzīga uzkoda bija populāra arī Hamburgā ar nosaukumu “Rundstück silts” (“silta maize”) 1869. gadā vai agrāk, un, domājams, to ēda daudzi emigranti ceļā uz Ameriku, taču, iespējams, tajā bija grauzdēts liellopa steiks.

Tiek uzskatīts, ka Hamburgas steiks, ko pasniedz starp diviem maizes gabaliņiem un ko bieži ēd ebreju pasažieri, kas ceļoja no Hamburgas uz Ņujorku ar Hamburg America Line kuģiem. Burgeri kļuva tik plaši pazīstami, ka kuģniecības kompānija deva savu nosaukumu ēdienam. Katrs no tiem var iezīmēt hamburgera izgudrojumu un izskaidrot nosaukumu.

Bostonas žurnālā jau 1884. gadā ir atsauce uz “Hamburgas steiks”. 1896. gada 5. jūlijā Chicago Daily Tribune izteica ļoti konkrētu apgalvojumu par “hamburgera sviestmaizi” raksts par “Sendwich Car”: 

“Izcils favorīts, tikai pieci centi, ir Hamburgera steika sviestmaize, kuras gaļa tiek turēta mazos pīrādziņos un “gatavo, kamēr jūs gaidāt“.

Lai labi garšo sulīgais ananasu burgeris!

Šis raksts Sulīgais ananasu burgeris pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Līdzīgās receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds pelmeni ir atvasināts no pel’n’an (пельнянь) — somu komi un udmurtu valodās burtiski “ausu maize”.

Seno urāliešu pelmeņiem bija rituāla nozīme: ēdiens simboliski iemiesoja visu veidu mājlopu upurus, kas piederēja personai.

Nav skaidrs, kad pelmeņi ienāca Sibīrijas pamatiedzīvotāju virtuvē un kad tie pirmo reizi parādījās krievu virtuvē. Viena teorija liecina, ka pelmeni jeb pildīti vārīti pelmeņi kopumā ir cēlušies Sibīrijā, iespējams, vienkāršota ķīniešu valodas jiaozi adaptācija (dažos dialektos to sauc par Bāomiàn). Šo teoriju apstiprina fakts, ka tradicionālie pelmeņu pildījumi ir spēcīgi aromatizēti ar melnajiem pipariem un citām svešzemju garšvielām Iespējams, ka mongoļi pelmēņus aiznesuši no Ķīnas uz Sibīriju un Urāliem, no kurienes tie pamazām izplatījās līdz pat Austrumeiropa.

Pildījumam var būt maltā gaļa (cūkgaļa, jēra gaļa, liellopu gaļa, zivis vai jebkura cita gaļa, jo īpaši tradicionāla ir brieža gaļa aukstākos reģionos) vai sēnes, vai abu kombinācija. Populāra ir arī dažādu gaļas veidu sajaukšana. Tradicionālajā udmurtiešu receptē nepieciešams maisījums, kurā ir 45% liellopu gaļas, 35% aitas gaļas un 20% cūkgaļas. Pildījumā iemaisa dažādas garšvielas, piemēram, melnos piparus un kubiņos sagrieztus sīpolus, kā arī ķiplokus. Tos parasti papildina ar skābo krējumu, majonēzi, dillēm, sarkanajiem sīpoliem vai etiķi, kas visi ir tradicionāli šim reģionam un var tikt ražoti Sibīrijas klimatā.

..

1879. gadā Ņižņijnovgorodā tika izdota brošūra “Dziesmas par pelmeņiem”. Epigrāfs bija šāds: esmu gatavs nokrist uz ceļiem pirms tā, kurš izgudroja pelmeņus; vienā un tajā pašā rotaļīgajā stilā tika izpildītas vairāk nekā 20 stanzas, kurās šis garšīgs ēdiens.

Parasti uzglabā saldētā veidā. Pagatavo vārot ūdenī vai buljonā līdz uzpeldēšanai, turpinot vārīt 2—3 minūtes; nereti apcep vai nu pēc vārīšanas vai saldētus; var pagatavot arī tvaicējot. Pasniedz ar skābu krējumu, etiķi, sinepēm un/vai mārrutkiem, kečupu, majonēzi.

Mājās gatavoti pelmeņi, lai labi garšo!

Šis raksts Mājās gatavoti pelmeņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pankūku receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kreps jeb kreps ir ļoti plāns pankūku veids Francijā. Krepes parasti ir saldās vai sāļās. Tā bieži pasniedz ar dažādiem pildījumiem, piemēram, sieru, augļiem, dārzeņiem, gaļu un dažādiem smērējumiem.

Francijā plānās pnakūkas tradicionāli pasniedz kristiešu svētkos Sveču dienā , 2. februārī. 472. gadā pāvests Gelāzijs I piedāvāja sakramentālo maizi franču svētceļniekiem, kas viesojās Romā pēc Chandeleur. Ar laiku Francijā sakramentālo maizi aizstāja ar krepēm, un šī diena kļuva pazīstama arī kā “Le Jour des Crêpes” (“Crepes diena”). Šo dienu daudzi atzīmē arī kā dienu, kas iezīmē pāreju no ziemas uz pavasari (līdzīgi Ziemeļamerikas tradīcijām Murkšķa dienai), ar zeltainā krāsā un apļveida krepu formām, kas simbolizē sauli un dzīvības loku.

Ar gaļu pildītas plānās pankūkas, lai labi garšo!

Šis raksts Ar gaļu pildītas plānās pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Boloņas mērce būtībā ir mērce, kas pagatavota no maltas liellopa gaļas, sīpoliem, tomātiem un svaigiem garšaugiem un tiek pasniegta ar makaroniem. Tā ir itāļu gaļas mērce, kas cēlusies no Boloņas pilsētas. Tomēr tas ir vairāk nekā tikai liellopa gaļa, sīpoli un burka spageti mērces. Tas ir par garšas dziļumu, ko iegūstat, pakāpeniski gatavojot visas sastāvdaļas un ļaujot mērcei vārīties, lai tā kļūtu bieza, bagātīga un sātīga.

Esmu lasījis, ka Itālijā mērci pārlej ar makaroniem, nevis pasniedz virsū makaroniem. Itāļi tradicionāli ēd Boloņu ar tagliatelle, plakanu olu makaronu, kas ir līdzīgs fettuccine.

Itāļi to nesauc par Boloņas mērci. Boloņas mērce ir slavena visā pasaulē, bet Itālijā to sauc par ragù. Tad kāpēc mēs, ārzemnieki, to saucam par Boloņas mērci? Tas viss notika Otrā pasaules kara laikā, kad amerikāņu karavīri gāja cauri Boloņas pilsētai un izmēģināja šo mērci. Atgriežoties mājās, viņi gribēja atveidot mērci, kuru viņi mīlēja, bet, tā kā viņi neatcerējās tās sākotnējo nosaukumu, tā kļuva par Boloņas mērci. Un, tā kā viņiem nebija mājās gatavotu tagliatelle, viņi izmantoja to, kas, viņuprāt, vairāk līdzinājās viņiem: spageti.

Imola ir Pasta Bolognese patiesā izcelsme. Pat ja mēs visi, tostarp itāļi, domājam, ka ragu nāk no Boloņas, Imola patiesībā ir senākās dokumentētās ragu receptes avots, ko pasniedz ar makaroniem. Imola ir pilsēta, kas ir daļa no Boloņas provinces Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijas ziemeļu-centrālajā daļā. Tas satur divu veidu gaļu. Šīs mērces oriģinālajai receptei jāsajauc divu veidu maltā gaļa: liellopa gaļa un cūkgaļa. Ragu autentisko garšu iegūsi tikai ar diviem dažādiem gaļas veidiem.

Virsū jāliek nedaudz siera. Protams, lielisks tagliatelle al ragù šķīvis nav pabeigts bez svaiga rīvēta siera virsū, bet ne jebkurš siers, Parmigiano ir vienīgais, kas tiek pieņemts.

Lai labi garšo pasta Bolognese!

Šis raksts Pasta Bolognese pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastas receptes meklē ŠEIT. Un, kas vispār ir makaroni jeb pasta, lasi bloga rakstā, ko vari atrast ŠEIT

Vai zināji?

• Kaut arī vārds “pasta” šajā brīdī var šķist diezgan internacionāls, patiesībā vārda nozīme ir atšķirīga atkarībā no tā, kuru valodu lietojat. Piemēram, latīņu valodā makaroni nozīmē “pastas mīklas kūka”. Savukārt grieķu valodā – “miežu putra”. Šis pēdējais neizklausās tik labi. Tomēr itāļu valodā makaroni faktiski nozīmē “paste”. Un Latvijā mums pasta ir makaroni.

Makaroni jeb pasta bez piedevām kategorijas. Ir tik daudz makaronu veidu. Par laimi, tos var sagrupēt nedaudzās kategorijās:

• īsie makaroni
• garie makaroni
• lokšņu makaroni
• pildīti makaroni
• klimpu makaroni.

Garos makaronus var velmēt ar rokām vai izgatavot ar ekstrūderi, taču daudzu veidu īso makaronu (ne visi) ir jāveido ar ekstrūderi, lai izveidotu to unikālās formas.

Maltā gaļa

Maltā gaļa ir gaļa, kas smalki sagriezta gaļmašīnā. Izplatīts maltas gaļas veids ir malta liellopu gaļa, taču līdzīgi tiek gatavoti daudzi citi gaļas veidi, tostarp cūkgaļa, teļa gaļa, jēra gaļa, kazas gaļa un mājputni.

Malto gaļu izmanto visdažādākajos ēdienos, vienu pašu vai sajaucot ar citām sastāvdaļām. To var veidot kotletēs, uz iesmiem, lai pagatavotu tādus ēdienus kā adana kebabı un ćevapi. No tā var veidot pīrādziņus, gaļas kukulītēs vai pastētēs. To var izmantot arī kā pildījumu vai pildījumu gaļas pīrāgiem un bēreksiem, kā arī pildījumu. To var pagatavot gaļas mērcē, piemēram, ragù, ko savukārt izmanto tādos ēdienos kā pastitsio un moussaka, vai arī sajauc ar mērci un pasniedz uz maizītes. Var arī pagatavot ar pupiņām, tomātiem un/vai garšvielām, lai pagatavotu čili con carne.

Lai labi garšo pilngraudu makaroni ar malto gaļu!

Šis raksts Pilngraudu makaroni ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.