Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kēksa receptes un netikai, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kokosriekstu palma ir Cocos nucifera palmu suga, kas aug līdz aptuveni 30 metriem un tiek plaši kultivēta tropiskā klimatā. Tā ir viena no aptuveni 2600 palmu dzimtas Arecaceae sugām, un tā ir vienīgā saglabājusies suga kokosu ģintī.

Termins kokosrieksts attiecas uz kokosriekstu palmas augli, kas sastāv no šķiedraina miziņas, kas aptver lielu sēklu vai iekšējo kauliņu. Termins kokosrieksts tiek lietots arī, lai apzīmētu visu lielo sēklu ar cietu, zaļu, šķiedrainu endokarpu vai ēdamo, komerciāli svarīgo, balto un gaļīgo sēklas daļu. Dobais centrs ir bagātīgi piepildīts ar duļķainu, bet caurspīdīgu, aromatizētu šķidrumu, kas pēc konsistences ir nedaudz biezāks nekā ūdens.

Lai gan kokosriekstu izcelsme ir strīdīga, tostarp Dienvidāzijas, Dienvidamerikas ziemeļrietumu, Jaunzēlandes un Indijas apgabalos, tas ir dāsni izplatījies tropos, plaukstot smilšainās augsnēs.

…

Botāniski kokosrieksts ir vienkāršs sauss rieksts, kas pazīstams kā šķiedrains kaulenis. Miziņa jeb mezokarps sastāv no šķiedrām, ko sauc par kokosšķiedru, un tajā ir iekšējais akmens. Kauliņa cietajam endokarpam, kokosrieksta ārpusei ir trīs dīgtspējas poras (jeb stoma). Skaidri redzamas uz ārējās virsmas pēc miziņas noņemšanas. Caur vienu no tiem radikulis parādās, kad embrijs dīgst. Pie endokarpa iekšējās sienas pielīp sēkliņa ar biezu albumīna endospermu (kokosriekstu “gaļa”), balto un gaļīgo sēklas ēdamo daļu.

Lai gan kokosriekstu gaļa satur mazāk tauku nekā citi sausie rieksti, piemēram, zemesrieksti un mandeles, tā ir ievērojama ar savu lielo piesātināto tauku daudzumu. Apmēram 90% no kokosriekstu “gaļā” atrodamajiem taukiem ir piesātināti, kas pārsniedz tādu pārtikas produktu kā speķis, sviests un tauki. Tomēr ir notikušas diskusijas par to, vai kokosriekstu piesātinātie tauki ir vai nav veselīgāki par piesātinātajiem taukiem, kas atrodami citos pārtikas produktos. Kokosriekstu “gaļa” satur arī mazāk cukura un vairāk olbaltumvielu nekā populārie augļi, piemēram, banāni, āboli un apelsīni, un tajā ir salīdzinoši daudz minerālvielu, piemēram, dzelzs, fosfora un cinka.

Lai labi garšo kokosriekstu kēkss!

Šis raksts Kokosriekstu kēkss pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kefīra torte „Melnais princis” pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk ābolu pankūkas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Āboli tiek pieminēti mitoloģijās un reliģijās. Tie tiek saistīts tieši ar auglības, skaistuma, mīlestības un aizliegtā augļa tēmu.

Nosaukumu “ābols” sākotnēji apzīmēja daudzus svešzemju augļus, ne tikai ābolus mūsdienu izpratnē. Tāpēc pilnīgi droši nav iespējams zināt, vai ābols leģendā ir ābols, bumbieris vai persiks.

Piemēram, antīkajā Grieķijā, ābols tika saistīts ar Afrodīti, un ābola pamešana kādam bija simboliska atzīšanās mīlestībā, savukārt tā noķeršana vai pieņemšana – apstiprinājums pretmīlai.

Ābols tiek pieminēts arī  bībelē. Pastāv uzskats, ka par pamatu varētu būt citāda latīņu vārda tulkošana – proti vārds mālum (ābols) un mălum (ļaunums) abi tiek rakstīti vienādi – malum. Aizliegtā augļa koks savukārt tiek saukts par “Ļaunā un labā zinošo koku”, un latīņu valodā, “ļaunais un labais” ir bonum et malum.

Vēlāk, renesances mākslinieki iedvesmojušies no Grieķu mitoloģijas un Hesperīdu zelta āboliem, tikai nostiprināja ābola, kā nemirstības, zināšanu, kārdinājuma, grēkā krišanas un grēka kā tāda simbolu, to gleznojot savos Ēdenes dārza attēlojumos. Interesanti, ka, arī kaklā esošais Ādamābols, savu simbolisko nosaukumu ir guvis par “godu” Ādama nokostā ābola kumosam. Pufīgās jogurta ābolu pankūkas.

Šis raksts Pufīgās jogurta ābolu pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašliku marinādes un receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Latvijā izdotajās pavārgrāmatās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Cilvēki Vidusjūras valstīs šašliku gatavo pavisam citādi. Viņi iesmērē gatavo gaļu ar nelielu daudzumu piparmētru, kasuzdurta uz koka irbulīšiem, un cepj uz oglēm. Āzijas valstīs to dara citādi: tiek cepti mazi gaļas gabali, pārsvarā tā ir tikai jēra gaļa. Irānas virtuvē gaļa parasti ir lielos gabalos, savukārt citur tiek uzturēta vidēja lieluma gaļas kubiņu forma, padarot to līdzīgu brošūrai.

Kad es biju Turcijā, un pasūtīju šašliku, saņēmu sojas gaļu uzdurtu uz iesma, kas līdzinājās cīsiņam. Neteikšu, ka garša bija slikta, bet tas nebija mans.

Gaļas gatavošanas un cepšanas tradīcijas valstīs ir dažādas. To ietekmē daudzi faktoru, kā piemēram klimats, tradīcijas, reliģijas īpatnības, kā arī cilvēku vēlmes. Mūsdienās ir ļoti daudz paņēmienu un receptes, kā pagatavot garšīgu šašliku. Noteikti arī Tev ir sava iecienītā recepte un paņēmiens, kā izcept visgardāko šašliku.

Lai labi garšo šašliks kefīra un majonēzes marinādē!

Šis raksts Šašliks kefīra un majonēzes marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Klasiskā aukstā zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar avokado meklē ŠEIT

Vai zināji?

Avokado ir C, E, K un B6 vitamīnu, kā arī riboflavīna, niacīna, folātu, pantotēnskābes, magnija un kālija avots. Tie nodrošina arī luteīnu, beta karotīnu un omega-3 taukskābes.

Avokado satur daudz veselīgu, labvēlīgu tauku, kas var palīdzēt cilvēkam justies paēdušam starp ēdienreizēm. Neskatoties uz to, ka avokado ir diezgan trekns produkts, tas dabiski nesatur holesterīnu. Tauku lietošana uzturā palēnina ogļhidrātu sadalīšanos, kas palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.

Trendīgais auglis avokado ir lauru dzimtas koks un tā ēdamie augļi. Avokado ir sastopami Rietumu puslodē no Meksikas dienvidiem līdz Andu reģioniem, un tos plaši audzē siltā klimatā. Avokado augļiem ir zaļgana vai dzeltenīga mīkstums ar sviesta konsistenci un bagātīgu riekstu garšu. Tos bieži ēd salātos, un daudzās pasaules daļās tos ēd kā desertu. Saspaidīts avokado ir galvenā gvakamoles sastāvdaļa, kas ir raksturīga mērcei līdzīga garšviela Meksikas virtuvē. Avokado nodrošina tiamīnu, riboflavīnu un A vitamīnu, un dažās šķirnēs mīkstums satur pat 25 procentus nepiesātināto eļļu.

Avokado pirmo reizi tika pieradināti tropiskajā Amerikā, kur tie tika kultivēti kā atsevišķi stādi pirms spāņu iekarošanas. Augi nesaņēma nopietnu dārzkopības uzmanību līdz aptuveni 1900. gadam, kad dārzkopji atklāja, ka potētu koku audzēšana ir vienkārša un ļauj iemūžināt labākus stādus un ierīkot augļu dārzus. Kopš tā laika visā pasaulē piemērotos klimatiskajos apstākļos ir attīstījusies plaukstoša avokado audzēšanas nozare.

Meksika, Dominikānas Republika, Peru, Indonēzija un Kolumbija bija galvenās ražotājas pasaulē 2020. gadā. Augļi tiek audzēti arī komerciāli Floridā, Kalifornijā, Havaju salās, Kenijā, Haiti, Čīlē, Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Austrālijā, kā arī dažās Klusā okeāna salās un vairākās Vidusjūras valstīs, tostarp Izraēlā.

Lai labi garšo Aukstā avokado zupa un superīga vasara, lai kāda tā Latvijā ir!

Šis raksts Aukstā avokado zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Baltā aukstā zupa ar redīsiem un gurķiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka skābenes ir bagātīgs dzelzs avots. Skābenes satur arī C vitamīnu. Skābenes īpaši iesaka mazasinības gadījumā, ka arī, ja ir asinsvadu un sirds saslimšanas. Skābenes ne vien uzlabo asins sastāvu, bet jūtami ierosina visu dziedzeru sadarbību, kā dēļ tās nodēvētas pat par labu pretvēža līdzekli. Skābenes iesaka arī pret pūšanās un rūgšanas procesiem zarnās, pie cukura diabēta un aknu slimībām, pie hroniskiem vēdera aizcietējumiem. Lai gan vajag atcerēties, ka visu vajag lietot ar mēru!

Šis raksts Aukstā skābeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas rabarbera receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Rabarberā ir apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Fakti par rabarberiem

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Lai labi garšo rabarberu plātsmaize!

Šis raksts Rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.