Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pumpkin spice ir garšvielu maisījums, kas paredzēts ķirbju pīrāgiem un citiem ķirbju ēdieniem, pievienošanai maizēm, sacepumiem, Ziemassvētku cepumiem, pīrāgiem un kafijai.

Ķirbju pīrāga garšviela (Pumpkin spice) ir siltu, saldu garšvielu maisījums – kanēlis, ingvers, muskatrieksts, smaržīgie pipari un krustnagliņas. Daudzi cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka šajā garšvielu maisījumā patiesībā nav neviena ķirbja. Šī garšviela ieguvusi savu nosaukumu, jo tik labi sader ar ķirbi.

Pievieno šo garšvielu savai plātsmaizei, kēksiņiem un iegūsti rudenīgu garšu. Pārkaisi ar šo garšvielu savu iemīļotāko Latte vai kapučīno un izbaudi bagātīgās garšu nianses!

Viduslaikos bija zināmas ķirbju garšvielām līdzīgas garšu kombinācijas – 1390. gadu grāmatā Le Ménagier de Paris. Garšvielu maisījums, kas sastāv no ingvera, kanēļa un cukura, krustnagliņas un paradīzes graudiņu. Līdzīgus garšvielu maisījumus bieži sauca par “poudre-douce” vai “saldo pulveri”.

“Pompkina” recepte, kas prasa līdzīgu garšvielu maisījumu (vāli, muskatriekstu un ingveru), ir atrodama pirmajā zināmajā amerikāņu pavārgrāmatā American Cookery, ko 1796. gadā publicēja Amēlija Simmonsa.

Lai labi garšo pumpkin spice smūtijs!

Šis raksts Pumpkin spice smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ir 2 veidu Tom Yum:

• Tom Yum ir oriģinālā recepte. Agrāk to bieži vienkārši vārīja ar ūdeni. Galvenās sastāvdaļas bija gaļa, piemēram, vardes, zivs čūskas galviņā, vista, garneles utt., un galvenās garšvielas ir citronzāle, kafīra laima lapas, čili, abi svaigi un žāvēts galangals.
• Tom Yum Nam Kham. Tiek uzskatīts, ka ir sākotnējā versija. Tas ir tāpēc, ka, sākot ar karaļa Rama 6 valdīšanas laiku, viņa vizītes laikā Sam Yan apkaimē, daži ķīnieši pagatavoja tom yum goong ar pienu kā biezu ūdeni, un viņam tas patika.

Ir daudz stāstu un mītu par to, kā pirmo reizi radās Tom Yum, taču neviens no tiem nav vispāratzīts. Toms Yum pastāv vismaz kopš 14. gadsimta. Vienā konkrētā leģendā ir stāsts, ka Taizemes laiviniekam, kas bija ceļā uz tirdzniecību uz Ķīnu. Bija izvārīts karsts zupas katls ar tādām sastāvdaļām kā citronzāle, kafīra laima lapas, galangals un garneļu pastas. Atgriezies Taizemē, viņš kā cienastu pagatavoja zupu ģimenei un draugiem.

Alternatīvi, vēsturnieks Žils Miltons apgalvo, ka pirmsākumi meklējami Indijā, kur ir dažādas karstās un skābās garneļu zupas, kas pazīstamas kā “skābo garneļu zupa”. Saskaņā ar Miltonu zupu bieži gatavo ar citronzāli, kafīra laima lapām, galangal un garneļu pastu. Trešā atkārtojums ir tāds, ka Toms Yum tika izveidots karaļa Rama V (1824–1849) valdīšanas laikā, kura šefpavārs izgudroja šo ēdienu. Recepte tika atrasta vecā piezīmju grāmatiņā, kuru, domājams, ir rakstījis viens no Rama V galvenajiem pavāriem, kurš sākotnēji bija no Ķīnas.

…

Ēdiens parasti ir atrodams visā Taizemē, un tā ir viena no populārākajām zupām. Parastā Tom Yum porcijā var būt līdz 20% jūras velšu sastāvdaļu (parasti garneļu), kas padara to par pievilcīgu iespēju cilvēkiem, kas bauda jūras veltes. Zupa ir izmantota kā viens no Taizemes nacionālajiem ēdieniem vairāk nekā 40 gadus. Kopš 1956. gadā karalis Bhumibols Aduljadejs to pievienoja sarakstam. Tā ir izmantota arī kā neoficiāls Taizemes simbols tās izcelsmes un popularitātes dēļ.

Šis raksts Tom Yum zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Bezalkoholiskais karstvīns pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas dzērienu recepte meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Smiltsērkšķus izmantoja medicīnā, taču kā kultūraugs tie ir pazīstami kopš 19. gadsimta. Smiltsērkšķu augļus raksturo daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs. Tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudz dažādu bioloģiski aktīvo vielu: vitamīnus (sevišķi C, E, K, kā arī P un B grupas vitamīnus), karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes (linol-, linolēn-, oleīn- skābes), polifenolu savienojumus (leikoantociānus, katehīnus, flavonoius, flavonoīdus, triterpenoīdus), minerālvielas (varu, cinku, kobaltu, molibdēnu, mangānu, dzelzi, kalciju, magniju, svinu, fosforu).

Smiltsērkšķu kultūras izmantošanas virzieni ir daudzveidīgi, taču, pateicoties smiltsērkšķu augļu un sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāvam, to plaši lieto galvenokārt medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā. Smiltsērkšķu augļi ir piemēroti dažādu pārstrādes produktu izgatavošanai. Plašāk pazīstami tādi produkti kā sula, sīrups, dažāda veida biezeņi, ievārījums, džems, želeja, mērces, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Pēc zinātnieku atziņām, smiltsērkšķu augļiem piemīt augsta antioksidatīvā aktivitāte, kas var aizkavēt daudzu slimību un komplikāciju rašanos.

Lai labi garšo smiltsērkšķu karstais dzēriens!

Šis raksts Smiltsērkšķu karstais dzēriens pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Lai labi sanāk un garšo piparkūku mīkla!

Šis raksts Piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no kabača, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sojas mērce ir šķidra ķīniešu izcelsmes garšviela, ko tradicionāli gatavo no raudzētas sojas pupiņu, grauzdētu graudu, sālījuma un Aspergillus oryzae vai Aspergillus sojae veidņu pastas. Tiek uzskatīts, ka tas satur spēcīgu umami garšu.

Sojas mērci var pievienot tieši ēdienam, un ēdiena gatavošanā to izmanto kā dip vai sāls garšu. To bieži ēd ar rīsiem, nūdelēm un suši vai sašimi, vai arī var sajaukt ar maltu vasabi mērcēšanai. Sojas mērces pudeles dažādu ēdienu sāļai garšvielai ir izplatītas uz restorānu galdiem daudzās valstīs. Sojas mērci var uzglabāt istabas temperatūrā.

Sojas mērci uzskata par gandrīz tikpat vecu kā sojas pastu — fermentētas pastas veidu, ko iegūst no sojas pupiņām —, kas parādījās Rietumhanu dinastijas laikā (206. g. p.m.ē. – 220. g. p.m.ē.) un tika iekļauta sarakstā Mawangdui arheoloģiskajā vietā atrastas bambusa lapiņas. Ir vairāki sojas mērces prekursori, kas ir saistīti ar sojas pastu. Song dinastijas laikā (960.–1279. g. p.m.ē.) termins sojas mērce bija kļuvis par pieņemto nosaukumu šķidrajai garšvielai, kas dokumentēts divās grāmatās.

Lai labi garšo sojas mērcē cepti kabači!

Šis raksts Sojas mērcē cepti kabači pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Melleņu Maskavas mule mokteilis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašlika receptes un marinādes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vislabākā malka priekš cepšanas esot no lapu kokiem – bērzs un ozols. Vajadzētu izvairīties no skujkoku malkas, tā var piedos gaļai nevēlamu rūgtumu. Un nevajadzētu arī lietotr degšķidrumu vai sauso spirtu. Bet, ja lieto, atceries, ka šiem šķidrumiem ļājauj iesūkties un izdegt, lai ēdienā nebūtu ķīmijas iegarša.

Attālumam no oglēm līdz gaļai jābūt 10-15 cm. šašliku vajadzētu apgriezt ik pēc 5-7 min. Kopuma šašlika cepšana aptuveni aizņem līdz 25 min. Viss ir atkarīgs no gaļas izvēles un biezuma.

Ogles gatavošanās procesā, nav  ieteicams aplaistīt. Uzliesmojošās liesmas norāda uz pārāk augstu ogļu temperatūru vai tauku pilēšanu uz tām. Abos gadījumos ir labāk noņemt šašliku no grila un ļaut ugunij apdzist patstāvīgi. Ogļu apliešana ar ūdeni pārāk strauji maina temperatūru, un pelni nonāk uz gaļas.

Lai labi garšo vistas stilbiņi ingvera medus marinādē!

Šis raksts Vistas stilbiņi ingvera medus marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašlika receptes un marinādes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Latvijā izdotajās pavārgrāmatās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Cilvēki Vidusjūras valstīs šašliku gatavo pavisam citādi. Viņi iesmērē gatavo gaļu ar nelielu daudzumu piparmētru, kasuzdurta uz koka irbulīšiem, un cepj uz oglēm. Āzijas valstīs to dara citādi: tiek cepti mazi gaļas gabali, pārsvarā tā ir tikai jēra gaļa. Irānas virtuvē gaļa parasti ir lielos gabalos, savukārt citur tiek uzturēta vidēja lieluma gaļas kubiņu forma, padarot to līdzīgu brošūrai.

Gaļas gatavošanas un cepšanas tradīcijas valstīs ir dažādas. To ietekmē daudzi faktoru, kā piemēram klimats, tradīcijas, reliģijas īpatnības, kā arī cilvēku vēlmes. Mūsdienās ir ļoti daudz paņēmienu un receptes, kā pagatavot garšīgu šašliku. Noteikti arī Tev ir sava iecienītā recepte un paņēmiens, kā izcept visgardāko šašliku.

Lai labi garšo sulīgā cūkgaļas šašlika marināde!

Šis raksts Sulīgā cūkgaļas šašlika marināde pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT, bet ko vēl pagatavot no skābenēm skaties ŠEIT

Vai zināji?

• Botāniķi skābenes klasificē kā kosmopolītisku augu, jo tās ir izplatītas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī daudzās salās. Ir apmēram 150 tās veidi. Dažas no tās šķirnēm to vitalitātes dēļ pat tiek uzskatītas par nezālēm.
• Skābeņu nosaukuma izcelsmes avots vēl nav noskaidrots.
• Skābenes ir ārkārtīgi nepretenciozas, tās spēj augt dažādos apstākļos, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Bieži vien tās pat aug ceļmalās un pat poligonos. Skābeņu sēklas pārnēsā vējš, un tās viegli dīgst, nokrītot zemē.
• Daudzu skābeņu sugu saknēs ir daudz tanīnu un tās agrāk ir izmantotas ādas miecēšanai. Skābenes satur arī dabīgas krāsvielas, no kurām var iegūt sarkanās un dzeltenās krāsas. Bet mūsdienu pasaulē mākslīgo krāsvielu ražošana joprojām ir lētāka.
• Skābenes ir pārsteidzoši izturīgs augs, tās aug visos kontinentos, viegli savvaļā un asimilējas jaunās telpās, un ir atrodamas pat augstu kalnos, līdz pat 3000-3300 m virs jūras līmeņa.
• Sagrieztas skābenes ilgstoši netiek uzglabātas, tās ātri sāk novīst, zaudējot garšu un aromātu, jo tajā esošās barības vielas sadalās. Tās vari iesaiņot plastmasas maisiņā un sagrieztās lapas ievietot traukā ar ūdeni, turēt ledusskapī, tādā veidā paildzinot skābeņu “dzīvi”.
• Zirgu skābenes Azerbaidžānā un Armēnijā. Lapas tiek žāvētas, pēc tam tās zaudē rūgtumu un iegūst patīkamu garšu. Zirgu skābenes jaunie kātiņi un lapas ir daļa no vairākiem ēdieniem Uzbekistānā.
• Kopš seniem laikiem daudzas skābeņu sugas ir pazīstamas kā ārstniecības augi. Tiek izmantotas visas to daļas – sakneņi, sēklas, kāti, lapas. Atkarībā no konkrētā skābeņu veida, augu daļas un izejvielas pārstrādes metodes, galaproduktu izmanto kā līdzekli pret ķērpjiem, kašķiem, dažiem audzējiem, kuņģa, zarnu un gremošanas sistēmas slimībām un daudz vairāk.
• Pat veseli cilvēki nevar ēst skābās skābenes lielos daudzumos, jo tās satur lielu daudzumu skābeņskābes. Un cilvēkiem ar gastrītu, čūlām un citām kuņģa un zarnu trakta slimībām labāk tās pilnībā izslēgt no uztura.

Lai labi garšo skābeņu un redīsu salāti!

Šis raksts Skābeņu un redīsu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.