Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda. 

Līgo un Jāņu ēdieni un receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
• Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
• Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.
• Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies. 
• Īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm.

Vainagi

Viena no būtiskākajām latviešu vasaras saulgriežu svētku sastāvdaļām. Tos veido divi svarīgi elementi: aplis jeb kosmosa bezgalības simbols un Jāņu zāles – ziedi, pļavas puķes, vārpas, smilgas un viss, kas plūcams un pinams. Turklāt jāņem vērā, ka ar apli mēs varam gan no kaut kā norobežoties, gan arī tā centrā koncentrēt enerģiju Tas ir arī saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos, izmantojot dažādu zāļu spēku. Vīriešiem galva diži nav jālauza par to, ko izmantot vainaga pīšanā, jo tradicionāli vīriešu vainagi tiek darināti no ozolu zariem. Mājas saimniekam un visiem Jāņiem vainags jānēsā visu nakti. Savukārt ar sieviešu vainagiem nav tik vienkārši, jo tajos vērojama liela dažādība. Ja esi Jāņu māte, vainagu būtu ieteicams darināt no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm. Ja esi vēl meitene, tad vainagā būtu jāiepin pa kādai smilgai, bet pieaugušām meitām jākoncentrējas uz ziedu un zaļu zāļu vainagu veidošanu. Precētām sievām derēs ozollapu un ziedu vainagi.

Lai izdodas pagatavot šo interesanto un ēdamo ēdienu –  ēdamais Jāņu vainags!

Šis raksts Ēdamais Jāņu vainags pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Speķrauši jeb speķa pīrādziņi, sarunvalodā dēvēti arī vienkārši kā pīrāgi vai pīrādziņi, ir latviešu iegarenas vai pusmēness formā ceptas maizītes vai konditorejas izstrādājumi, kas pildīti ar smalki sagrieztiem trekna bekona kubiņiem un sīpoliem. To garums ir no pieciem līdz trīspadsmit centimetriem (2,0 līdz 5,1 collas) atkarībā no tā, vai tie ir paredzēti kā uzkoda vai sātīgāka maltīte. Mazāki speķrauši bieži tiek novērtēti ar savu gardumu un tiek uzskatīti par prasmīga pavāra darbu.

Kā jau daudziem nacionālajiem ēdieniem, arī latviešu ģimenēm nereti ir sava unikālā ēdiena recepte, tomēr, lai to sauktu par speķraušiem, tam jāsaglabā pusmēness forma un pildījumam jābūt bekona gabaliņiem. Tā kā to izgatavošanā ir ieguldīts daudz darba, tie parasti tiek izgatavoti tikai īpašiem gadījumiem un ļoti lielā skaitā. Tomēr tos varētu atrast lielākajā daļā vietējo maizes ceptuvju un konditorejas veikalos.

Pīrāgi Latvijas sabiedrībā nebija sezonāls ēdiens, jo lielākā daļa dažādu veidu pagatavošanai nepieciešamo sastāvdaļu bija pieejamas no pieliekamā visu gadu. Pēc tam, kad kartupeļi Latvijas sabiedrībā bija iefiltrējušies no Jaunās pasaules, dažkārt kartupeļi tika izmantoti arī miltu vietā mīklā, ļaujot konditorejas izstrādājumus cept arī tad, kad milti nebija pieejami. Tas nozīmē, ka pīrāgus var cept jebkurā laikā un vēsturiski tie ir saistīti ar latviešu svētkiem visu gadu.

Divi lielākie Latvijas vēsturiskie svētki ir vasaras saulgrieži un ziemas saulgrieži: Jāņi un Ziemassvētki, kas pārsvarā ir ideālākais laiks, lai ceptu speķa pīrādziņus mammas gaumē. Vienā no populārākajām un pazīstamākajām latviešu Ziemassvētku tautasdziesmām pieminēti pīrāgi:
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Pīrāgam nabagam
Abi gali apdeguši

Speķa pīrādziņi mammas gaumē, lai labi garšo un pilna māja laimes, kad pīrādziņi cepas. 

Šis raksts Speķa pīrādziņi mammas gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Klasiskā soļanka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur sārmainās minerālvielas – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kas ir ļoti īpaši – kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns – kas patiesībā nav vitamīns, bet gan S-metilmetionīns –, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai, bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo ilgi štovēti kāposti!

Šis raksts Ilgi štovēti kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns, bet gan S-metilmetionīns, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai.

Bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo sautēti skābētie kāposti!

Šis raksts Sautēti skābētie kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Ātrie roltonu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olas lasi bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Vistas un citas olu dēšanas dzīvnieki tiek plaši turēti visā pasaulē, un vistu olu masveida ražošana ir globāla nozare. 2009. gadā visā pasaulē tika saražots aptuveni 62,1 miljons tonnu olu no aptuveni 6,4 miljardu vistu dējējputnu saimes.

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā. Zaļo olu un šķiņķu zupa.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 g. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 g^. Vismazākās olas ir kolibri, tās masa ir 0,5 g.

Šis raksts Zaļo olu un šķiņķu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.