Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Piecu sastāvdaļu siera kūka no La Viña Sansevastjanā, Spānijā. Iekarojusi pavārus un ēdājus visā pasaulē ar nosaukumu Basku siera kūka.

Restorāns “La Viña” durvis vēra 1959. gadā. Dibināja Eladio Rivera, viņa brālis Antonio un viņu sievas Karmena Himeness un Konči Ernaesa. Eladio dēls Santi sāka strādāt bārā jau no mazotnes. Būdams kaislīgs, pašmācības ceļā apguvis pavāra dotības.

Siera kūka nebija tradicionāls basku ēdiens. Taču tas bija 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, Santi bija pilns ideju no kursiem, ko viņš bija apmeklējis Parīzē. Krēmsiers un citi “moderni” pārtikas produkti Spānijā pirmo reizi nonāca, kad tā atvērās globālajai ekonomikai, un Santi mīlēja eksperimentēt.

Siera kūka tika pasniegta gadiem ilgi, taču tikai tad, kad 2000. gados sāka izplatīties pintxo tūres, ārzemnieki masveidā sāka atklāt La Viña siera kūku, kas rotā restorāna plauktus. Instagram un Tripadvisor ir vēl vairāk veicinājuši tās atpazīstamību, un Santi pat ir kopīgojis recepti tiešsaistē — šeit nav nekādu komercnoslēpumu.

“Basku pavāri izstrādāja basku virtuves statūtus. Viens no tiem ir tāds, ka virtuve ir jānodod plašai sabiedrībai, lai visi to varētu baudīt,”. “Es dzīvoju pēc šī likuma. Vienmēr ir 15%, ko nevar iemācīt — nevis tāpēc, ka negribas, bet gan tāpēc, ka tas ir deserta gatavotāja rokās.”

Lai labi garšo Basku siera kūka Latvijas svētkiem!

Šis raksts Basku siera kūka Latvijas svētkiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citus desertus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīniešu kokosriekstu pudiņš vai Honkongas kokosriekstu pudiņš (Dim sum), kas ķīniešu valodā pazīstams kā 椰汁糕, būtībā ir ķīniešu kokosriekstu želeja, kas pagatavota, izmantojot želatīnu un sajaukta ar kokosriekstu pienu un cukuru. Lai gan Honkongas stila kokosriekstu pudiņš var šķist vienkāršots tā minimālo pamatsastāvdaļu dēļ, ķīniešu kokosriekstu piena deserts patiesībā ir diezgan garšīgs, tāpēc tas ir populārs produkts daudzos dim sum restorānos.

Tagad ne tikai ķīniešu kokosriekstu želejas atrašanai tējas laikā, bet arī tās radiniekus, pasaulslaveno ķīniešu mango pudiņu un mandeļu pudiņu. Mango un mandeļu pudiņš bieži tiek pasniegts ar iebiezināto pienu, kas uzliets virsū, padarot to vēl krēmīgāku.

Dim sum ir daļa no ķīniešu uzkodu tradīcijām, kas cēlušās no Songu dinastijas (960.–1279.), kad karaliskie pavāri radīja dažādus ēdienus, piemēram, malto fazānu, cīruļa mēli un desertus, kas gatavoti no tvaicēta piena un pupiņu pastas. Guandžou desmitajā gadsimtā pieauga komerciālo ceļojumu skaits. Tolaik ceļotāji bieži apmeklēja tējnīcas, kur maltītes ieturēja nelielās porcijās ar tēju, ko sauca par “yum cha” vai “tējas” maltītēm. Yum cha ietver divus saistītus jēdzienus. Pirmais, 一盅兩件, burtiski tulko kā “viena kauss, divi gabali”. Tas attiecas uz ieradumu pasniegt tējnīcas klientiem divus smalki pagatavotus ēdienus, sāļus vai saldus, lai papildinātu viņu tēju. Otrais, 點心, kas nozīmē dim sum, burtiski tulko kā “pieskarties sirdij” (t.i., sirdij aizkustinošs). Šis ir termins, ko izmanto, lai apzīmētu mazos pārtikas produktus, kas pievienoti tējas dzeršanai.

Lai labi garšo četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš!

Šis raksts Četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus.

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai.
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs.

Lai labi garšo rabarberu un zemeņu karstmaizes!

Šis raksts Rabarberu un zemeņu karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Īpaši, esmu iecienījusi salātus no jaunajiem kāpostiem, kad kāpostiņš ir dikti mīksts, sulīgs un svaigs. 

Citas receptes, ko pagatavot no kāposta, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

• Pierādījumi liecina, ka dažādi kāposti ir kultivēti vairāk nekā 4000 gadu, padarot tos par seniem dārzeņiem. Briseles kāposti, kas pieder kāpostu saimei, ir daudz jaunāki, ar ierakstiem tikai pirms 500 gadiem.
• Kāposti tiek uzskatīti par Krievijas nacionālo pārtiku, lai gan tie nav pasaules līderi kāpostu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju.
• Pasaulē lielākais reģistrētais kāposts svēra vairāk nekā 62,49 kilogramus un tika audzēts Aļaskā 2012. gadā.
• No kāpostu lapām var izgatavot vienkāršu ķīmisko pulksteni. Kad kāpostu lapu iemērc citrona sulas un divu dažādu metālu šķīdumā, tā var radīt nelielu elektrisko strāvu. Šis eksperiments var būt jautrs veids, kā mācīt bērniem ķīmijas un elektrības pamatus.
• Senajā Ķīnā tika uzskatīts, ka kāposti ir zāles pret plikpaurību. Nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, taču kāposti ir labs vitamīnu un minerālvielu avots, kas ir svarīgi matu veselībai.
• Stimulē sarkano asinsšūnu veidošanos: kāposti nodrošina folātus, kas ir ļoti svarīgi sarkano asins šūnu ražošanai un nobriešanai.
• Palīdz mazināt paģiras: kāposti satur būtiskas uzturvielas, kas var palīdzēt organismam atgūties pēc alkohola lietošanas, potenciāli samazinot paģiru simptomus.
• Veicina virsnieru veselību: kāposti satur noteiktas uzturvielas, kas stimulē virsnieru darbību, kas ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai.
• Atvieglo galvassāpes:kāpostu lietošana tā pretiekaisuma īpašību dēļ var samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti.

Lai labi garšo ātrie kāpostu salāti!

Šis raksts Ātrie kāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas gurķu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Par gurķu dzimteni uzskata Indiju, kur to sāka lietot vairāk kā 3000 gadus pirms mūsu ēras. Mūsdienās tur aug arī savvaļas gurķi, to augļi ir mazi un ar rūgtu garšu. Pārtikā tos nelieto. Bet gurķu attēlojums uz ēģiptiešu ziedojumu galdiem liecina, ka ari tajā laikā tie bija pazīstami. Senajā Grieķijā, Homēra laikā bija pilsēta, kas saucās Sikion – gurķu pilsēta. Bet senie romieši gurķus audzēja visu gadu, līdzīgi kā mēs.

Gurķi satur 95-96% ūdeni, minerālsāļus (40% kāliju, 10% nātriju, 20% fosforu, 7% hloru, kalciju, magniju, dzelzi), mikroelementus (varu, sēru, kobaltu, cinku, jodu), karotīnu, vitamīnus. Dzelzs gurķos ir vairāk kā zemenēs un vīnogās

…

• Gurķi tehniski ir auglis, nevis dārzenis. Tie ir augi no Cucumis sativus auga, kas ir ķirbju dzimtas loceklis, kopā ar melonēm, skvošiem un ķirbjiem.
• Ir vairāk nekā 300 gurķu šķirņu.
• Garākais gurķis, kas jebkad audzēts, bija vairāk nekā 4 pēdas garš.
• Gurķi ir populāra sastāvdaļa daudzās virtuvēs visā pasaulē, tostarp salātos, sviestmaizes un suši.
• Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka gurķiem ir ārstnieciskas īpašības. Piemēram, Indijā gurķus lieto klepus un saaukstēšanās ārstēšanai.
• Izrādās, ēdot kraukšķīgo gurķi, mēs ļoti aktīvi nodarbinām žokļus. Košļāšana ir aktīva, kas nozīmē aktīvu asinsriti.
• Gurķu sula uzlabo apetīti, stiprina nervu sistēmu, sirdi, locītavas, zobus, normalizē arteriālo asinsspiedienu, ārstē reimatismu, aterosklerozi, uzlabo atmiņu un sejas ādu. Gurķu sula ir teicams urīndzenošs līdzeklis, tā palīdz atjaunot spēkus.
• Ja esi aizballējusies un zini, ka rītdiena pienāks ar galvassāpēm, tad pirms došanās gulēt apēd svaigu gurķi. Tad noteikti paģiras būs vieglākas.
• Gurķis lieliski atsvaidzina elpu: paņem mutē svaiga gurķa šķēli un piespied to ar mēli pie aukslējām. Pēc 30 sekundēm elpa būs ievērojami uzlabojusies.

Lai labi garšo kraukšķīgie gurķi!

Šis raksts Kraukšķīgie gurķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.