Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Olas ir viens no populārākajiem pārtikas produktiem pasaulē un ne velti, jo tās ir daudzu ēdienu neaizvietojama sastāvdaļa. Īpaši pieprasītas olas ir Lieldienu laikā, kad tās krāso, izmanto olu kaujās un ēd cik vien var apēst. Gadu gaitā olas ir apaugušas ar dažādiem mītiem, kas ne vienmēr ir patiesība.

Kā vēl pagatavot olas, skaties ŠEIT. Iesaku arī izlasīt bloga rakstu: “Kā pareizi vārīt olas“!

Vai zināji?

Mīts par to, ka vērtīgs ir tikai olas dzeltenums, pirms kāda laika bija ļoti izplatīts. Tā nav taisnība – vērtīga ir ola kopumā, pat čaumala, kas ir labs kalcija avots.Olas ir ļoti veselīgas, jo tās satur antioksidantus, kas rūpējas par redzi. Tajas ir fosfors, dzelzs, kalcijs, cinks un selēns. Tās ir bagātas ar fosfolipīdiem, kas veido šūnu sieniņas. D vitamīnu, kas ir nepieciešams kauliem un imunitātei, ar A un B grupas vitamīniem. Olās ir daudz olbaltumvielu, kas ir nepieciešamas, lai ķermenis pilnvērtīgi funkcionētu.

Olas savā ēdienkartē var ieļaut visi, kas vēlas samazināt svaru vai uzturēt slaidu augumu, jo viena vidēja ola satur aptuveni 80 kalorijas, tā ir sātīga, tajā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Tikai nevajag tās ēst kopā ar majonēzi vai pamatīgu sāls šķipsnu uz katra kumosa, bet gan uz pilngraudu rupjmaizes šķēles vai ar dārzeņiem.

Lai labi garšo pildītās olas ar avokado.

Šis raksts Pildītās olas ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Capparis spinosa, kapera krūms, ko sauc arī par Flinders rose, ir daudzgadīgs augs, kam ir noapaļotas, gaļīgas lapas un lieli balti līdz sārti balti ziedi.

Augs ir vislabāk pazīstams ar ēdamajiem ziedu pumpuriem (kaperiem), ko izmanto kā garšvielu vai garnējumu, un augļiem (kaperu ogām), kurus parasti lieto sālītus vai marinētus. Arī citas Capparis sugas tiek ievāktas kopā ar C. spinosa, lai iegūtu pumpurus vai augļus. Citas Capparis augu daļas tiek izmantotas zāļu un kosmētikas ražošanā.

Sālīto un marinēto kaperu pumpuru (to vienkārši sauc par “kaperu”) izmanto kā sastāvdaļu, garšvielu vai garnējumu. Kaperi ir izplatīta Vidusjūras virtuves sastāvdaļa, īpaši Kipras, itāļu, eoliešu grieķu un maltiešu ēdienos. Kaperu krūmu nenobriedušos augļus gatavo līdzīgi un tirgo kā “kaperu ogas”. Pilnīgi nobriedušiem augļiem nav priekšroka, jo tie satur daudz cietu sēklu.

Kaperi ir īpaša sastāvdaļa itāļu virtuvē, īpaši Sicīlijas, Eolijas un Dienviditālijas kulinārijā. Tos parasti izmanto salātos, makaronu salātos, gaļas ēdienos un makaronu mērcēs. Izmantošanas piemēri itāļu virtuvē ir piccata ēdieni, vitello tonnato un spageti alla puttanesca.

Kaperi dažreiz ir tartāra mērces sastāvdaļa. Tos bieži pasniedz ar auksti kūpinātu lasi vai sālīta laša ēdieniem, īpaši loksu un krējuma sieru. Kaperus un kaperu ogas dažreiz aizstāj ar olīvām, lai izrotātu martini.

Lai labi garšo kartupeļu biezputra ar citronu un kaperiem!

Šis raksts Kartupeļu biezputra ar citronu un kaperiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis ir savā ziņā arī lielisks brokastu ēdiens, enerģija visai dienai!

Ar ko vēl var ēst rīsus, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kedžerī jeb “Kedgeree” ir britu nacionālais brokastu ēdiens, kura saknes meklējamas 19. gadsimta Indijā. 

Kedgeree ir rīsu un kūpinātu zivju ēdiens, kas radies koloniālajā Indijā un tagad ir lolota un populāra britu recepte. Kedgeree sāka savu dzīvi britu radža laikā kā khichdi — ēdiens no ājurvēdas hičari diētas, kurā bija garšvielas, cepti sīpoli, ingvers un lēcas. Tie, kas atgriezās no sava laika subkontinentā, atveda ēdienu uz Lielbritāniju, kur tas ātri kļuva par nacionālo galveno ēdienu, un lēcas parasti netika pagatavotas. No pieticīga rīsu un lēcu ēdiena tas lēnām pārvērtās par to, ko mēs zinām šodien, kurā ietilpst kūpinātas zivis.

Šī garšīgā un sātīgā recepte ir piepildīta ar garšām, ko nodrošina kūpinātais lasis, karijs, aromātiskais kardamons un smaržīgie pētersīļi. Kedgeree ēd karstu vai aukstu, un to tradicionāli uzskata par brokastu ēdienu, taču to bauda arī kā pusdienas vai vakariņas. Šī garšīgā maltīte ir gatava mazāk nekā stundas laikā, un tā ir lieliska iespēja ģimenes vakariņām. Jo ​​tā ir sātīga, mierinoša un pagatavota no svaigām un veselīgām sastāvdaļām.

…

Tiek uzskatīts, ka Kedgeree cēlies no Indijas rīsu un pupiņu vai rīsu un lēcu ēdiena khichuṛī, izsekojamība līdz 1340. gadam vai agrāk. Hobsons-Džobsons citē ibn Battuta (apmēram  1340), pieminot ēdienu mung pupiņām, kas vārītas ar rīsiem, ko sauc par kišrī. 

Gudžaratā, kur khichdi joprojām ir populārs, lēcu un rīsu ēdienu parasti pasniedz ar kadhi — jogurta ēdienu ar garšvielām, ko var sajaukt ar khichdi. Khichdi Gudžaratā parasti negatavo ar zivīm, lai gan piekrastes ciematos, kur ir daudz jūras velšu, zivis dažreiz ēd ar hichdi.

Mogulu imperators Aurangzebs iecienījis Alamgiri Khichdi —  kedgeree ar zivīm un vārītām olām. Plaši tiek uzskatīts, ka šo ēdienu uz Apvienoto Karalisti atveda atgriezušies britu koloniāļi, kuri to bija baudījuši Indijā un ieveda Lielbritānijā kā brokastu ēdienu Viktorijas laikos, kas bija daļa no modernās angloindiešu virtuves

Ēdiens tika iekļauts jau 1790. gadā Stefanas Malkolmas no Bērnfūtas, Damfrīsšīras štata, recepšu grāmatā. Līdz 19. gadsimtam Kedgeree bija kļuvis par izsmalcinātu brokastu/vēlo brokastu ēdienu Anglijā, parādoties, piemēram, Saki novelē “A Bread and Butter Miss“.

Lai labi garšo kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu!

Šis raksts Kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Īpaši, esmu iecienījusi salātus no jaunajiem kāpostiem, kad kāpostiņš ir dikti mīksts, sulīgs un svaigs. 

Citas receptes, ko pagatavot no kāposta, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

• Pierādījumi liecina, ka dažādi kāposti ir kultivēti vairāk nekā 4000 gadu, padarot tos par seniem dārzeņiem. Briseles kāposti, kas pieder kāpostu saimei, ir daudz jaunāki, ar ierakstiem tikai pirms 500 gadiem.
• Kāposti tiek uzskatīti par Krievijas nacionālo pārtiku, lai gan tie nav pasaules līderi kāpostu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju.
• Pasaulē lielākais reģistrētais kāposts svēra vairāk nekā 62,49 kilogramus un tika audzēts Aļaskā 2012. gadā.
• No kāpostu lapām var izgatavot vienkāršu ķīmisko pulksteni. Kad kāpostu lapu iemērc citrona sulas un divu dažādu metālu šķīdumā, tā var radīt nelielu elektrisko strāvu. Šis eksperiments var būt jautrs veids, kā mācīt bērniem ķīmijas un elektrības pamatus.
• Senajā Ķīnā tika uzskatīts, ka kāposti ir zāles pret plikpaurību. Nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, taču kāposti ir labs vitamīnu un minerālvielu avots, kas ir svarīgi matu veselībai.
• Stimulē sarkano asinsšūnu veidošanos: kāposti nodrošina folātus, kas ir ļoti svarīgi sarkano asins šūnu ražošanai un nobriešanai.
• Palīdz mazināt paģiras: kāposti satur būtiskas uzturvielas, kas var palīdzēt organismam atgūties pēc alkohola lietošanas, potenciāli samazinot paģiru simptomus.
• Veicina virsnieru veselību: kāposti satur noteiktas uzturvielas, kas stimulē virsnieru darbību, kas ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai.
• Atvieglo galvassāpes:kāpostu lietošana tā pretiekaisuma īpašību dēļ var samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti.

Lai labi garšo ātrie kāpostu salāti!

Šis raksts Ātrie kāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Tā tika iecerēta kā gatava sastāvdaļa, kas paredzēta indiešu mērces aromāta atkārtošanai, to vispirms pārdeva Indijas tirgotāji britu tirgotājiem. Karija pulveris tika izmantots kā sastāvdaļa 18. gadsimta britu recepšu grāmatās, un tas bija komerciāli pieejams no 18. gadsimta beigām, un tādi zīmoli kā Crosse & Blackwell un Sharwood’s ir saglabājušies līdz mūsdienām. 

Sastāvdaļa “karija pulveris” kopā ar norādījumiem par tā pagatavošanu ir redzama arī 19. gadsimta ASV un Austrālijas pavārgrāmatās un reklāmās. Britu tirgotāji ieveda pulveri Meiji Japānā 19. gadsimta vidū, kur tas kļuva pazīstams kā japāņu karijs.

Rietumos vārds “karijs” ir plaša atsauce uz dažādiem Indijas karija veidiem, kas gatavoti ar dažādām garšvielu kombinācijām Indijas subkontinentā. Mērcei līdzīgais komponents, ko raksturo “karijs”, ir atvasināts no tamilu vārda kaṟi, kas burtiski nozīmē “mērce” vai “rīsu garša”, un tas atrod sinonīmus ar citām reģionālām atsaucēm uz vietējiem ēdieniem, kas Indijas subkontinentā attīstījušies tūkstošiem gadu. piemēram, “jhol”, “shorba” un “kalia“.

Lai labi garšo vienkāršā karija mērce!

Šis raksts Vienkāršā karija mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Čiilī pāksts pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Palīdz novērst kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tam ir sāpes mazinoša iedarbība. Čili ir arī A vitamīna un beta-karotīna avots, kā arī E vitamīna un šķiedrvielu avots. 

Asie pipari iznīcina baktērijas, kas ir nelabvēlīgas kuņģa videi. Šāda veida pipari palīdz arī atbrīvoties no liekā svara un dod papildu enerģiju organismam. Pipariem ir asa garša, jo tie satur daudz ēterisko eļļu.

Visasākās ir čili pāksts iekšējās baltās šķērssieniņas un arī sēklas. Asumu var samazināt, ja to visu iztīra, taču, regulāri ēdot čili, iespējams, pienāks brīdis, kad tas šķitīs gluži lieki.

Kaltētas čili pākstis bieži vien ir asākas par svaigām. Tās ātri un vienkārši var sasmalcināt ar šķērēm.

Ar čili pākstīm jāapietas uzmanīgi. Nazis un rokas pēc čili griešanas rūpīgi jānoskalo aukstā ūdenī. Karsējot čili eļļā vai citās taukvielās, jāpiesargās no karstajiem tvaikiem, kas ir ļoti dedzinoši.

Regulāri ēdot un izgaršojot čili, paveras pavisam cita garšu pasaule, jo čili nenogalina ēdiena garšu, tieši pretēji – palīdz to izcelt un uzsvērt dažādas aromātu nianses. Lai atrastu sev piemērotāko, ir regulāri jātrenējas – sākumā jāpievieno ēdienam tikai kāds nieks čili asuma, pēc tam vairāk un vēl vairāk, līdz kādā reizē šķietami ugunīgais ēdiens sniegs gan baudu, gan ļaus izjust visdažādākās garšu nianses.

Lai labi garšo saldā čili mērce!

Šis raksts Saldā čili mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.

Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. Gadsimta.

No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite.

Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.

Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.

Ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā.

Jogurts ir piena fermentācijas pārtika, ko ražo baktērijas. Šīm baktērijām fermentējot pienā esošos cukurus, rodas pienskābe, kas iedarbojas uz piena olbaltumvielām, piešķirot jogurtam tā tekstūru un raksturīgo pīrāgu garšu. Jogurta pagatavošanai visbiežāk izmanto govs pienu. Jogurta ražošanā tiek izmantots arī ūdens bifeļu, kazu, aitu, ķēvju, kamieļu un jaku piens. Izmantotais piens var būt homogenizēts vai ne. Tas var būt pasterizēts vai neapstrādāts. Katrs piena veids rada būtiski atšķirīgus rezultātus.

Jogurtu ražo, izmantojot Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktērijas. Citas laktobacillus un bifidobaktērijas dažreiz pievieno jogurta kultivēšanas laikā vai pēc tās. Dažas valstis pieprasa, lai jogurts satur noteiktu daudzumu baktēriju koloniju veidojošo vienību (CFU); piemēram, Ķīnā prasība pēc lactobacillus baktēriju skaita ir vismaz 1 miljons KVV uz mililitru.

Lai labi garšo jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem!

Šis raksts Jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.