Tvaicēta vai cepta forele ir nemainīgi garda un vienkārši pagatavojama – lieliska un veselīga alternatīva smagajiem gaļas ēdieniem. Lielākoties grēkojam, baidoties izmēģināt ko jaunu, tādēļ nemainīgi pasniedzam šo cēlo zivi ar tvaicētiem rīsiem vai, labākajā gadījumā, ar dārzeņu salātiem, bet ir arī daudzas citas garšu kombinācijas, ko noteikti vajadzētu izmēģināt.

Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ideāla foreles piedeva ir sparģeļi. Šo produktu salikumu ir iecienījuši gardēži visās pasaules malās, un ne velti – sparģeļi delikāti paspilgtina zivs garšu, nenomācot to, kā arī piešķir maltītei tekstūru, kraukšķīgumu un priecē aci ar veselīgi košo krāsu. 

Arī no uzturzinātnes viedokļa šis duets ir atzīstams par veiksmīgu, jo zivs palīdz organismā uzsūkties sparģeļu sastāvā esošajai vitamīnu un minerālvielu pārbagātībai, savukārt sparģeļi gādā par to, lai zivs būtu vieglāk sagremojama un olbaltumvielu šķelšanas procesā nerastos kaitīgi savienojumi.

Dabiski varavīksnes forele bijusi sastopama Klusā okeāna austrumu piekrastē. Šodien varavīksnes forele uzskatāma par vienu no visplašāk introducētajam sugām pasaulē, tā sastopama neskaitāmās upēs un ezeros visapkārt zemeslodei. Barojas ar kukaiņiem, ūdens bezmugurkaulniekiem un zivīm. Sastopamas migrējošas (nārsto upēs, bet barojas jūrā) un saldūdens formas. 

Ļoti populāra akvakultūras suga, tiek audzēta visā pasaulē, arī Latvijā. Mūsu ūdeņos varavīksnes foreles regulāri ielaistas jau kopš 20. gadsimta sākuma, bet nārstojošas populācijas nav izveidojušās.

Lai labi garšo cepta forele ar dārzeņiem!

Šis raksts Cepta forele ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Sgroppino pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu.

Sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Vērtīgas ir ne tikai bietes, bet arī to sula. Biešu sulā antioksidantu daudzums vairākas reizes pārspēj citas, piemēram, tomātu, burkānu, apelsīnu vai ananāsu sulas. Vairāku pētījumu rezultāti arī liecina, ka biešu sulas lietošana uzlabo gremošanas procesus, aizsargā pret DNS oksidatīviem bojājumiem, lipīdu un olbaltumvielu struktūru bojājumiem.

Lail abi garšo biešu salāti ar kazas sieru un riekstiem!

Šis raksts Biešu salāti ar kazas sieru un riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kokosriekstu sula ar ledus gabaliņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Laša tartars pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Griķu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Tom Collins kokteilis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.