Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Esmu dzirdējusi, ka pie 9°C nevajadzētu urbt bērzu sulas.. Jāurbj pirmajās atkušņa dienā… Taču, ja martā un aprīlī, ja naktī ir 3/4 grādi zem nulles, bet no rīta skaista diena, sulas tecēs un būs gardas.

Šis raksts Bērza sulas mojito pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes, kā pagatavot kartupeli, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika.

Batātes bumbuļi parasti ir iegarenas formas, ar gludu mizu. Krāsa variē starp dzeltenu, oranžu, sarkanu, brūnu, violetu un bēšu krāsu, mīkstums mēdz būt balts, sarkans, rozā, violets, dzeltens vai oranžs. Interesanti, ka šķirnes ar baltu vai gaiši dzeltenu bumbuļu mīkstumu nav tik saldas un sulīgas kā ar sarkanu, rozā vai oranžu mīkstumu.

Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus. Batātes satur samērā daudz C un A vitamīna.

Šis raksts Saldais kartupelis ar pekanriekstu drupinājumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pankūku receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

• Ir tāda Starptautiskā pankūku diena, ko svin 26. septembrī.
• Kapu otrdiena jeb Pankūku diena ir diena pirms Pelnu trešdienas (gavēņa pirmā diena), ko daudzās kristīgās valstīs atzīmē, piedaloties grēksūdzē un absolūcijā, iepriekšējā gada Lielās nedēļas palmu dedzināšanas rituālā, gavēņa upura noformēšanā, kā arī ēdot pankūkas un citus saldumus.
• 600. gadu pirms mūsu ēras — pirmā reģistrētā pankūku pieminēšana aizsākās senajā Grieķijā.
• 1100. gads mūsu ēras — Kapu otrdiena (pankūku diena) kļūst par tradicionālu veidu, kā izlietot piena produktus pirms gavēņa – dzimst pankūku brokastis.
• Pankūkas kā tautas ēdiena statuss sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. 1750. gadā izdotajā pavārgrāmatā Country Housewife’s Family Companion autors Viljams Eliss slavēja pankūkas kā vienu no lētākajiem un izdevīgākajiem ēdieniem zemnieku ģimenē.

..

• Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, vārds “pankūka”, kas atvasināts no vidus angļu valodas panecake vai ponkake, tika lietots tikai viduslaiku laikmetā. T. Ostina 15. gadsimta kulinārijas grāmatās, lasītājiem ieteikts uzlikt pannu virs uguns, ieliet mīklu un ļaut tai izplatīties, veidojot “pankūku”.
• Pankūkas ir svētku ēdiens, ko daudzi uzskata par “dzīvības simbolu”. Tāpēc, ka “maize-pankūka, kas pagatavota no neraudzētiem miltiem un ūdens, bija dzīvības palīgs daudzās senās civilizācijās. Vegāniskās plānās pankūkas,
• Injera (izgatavota no teff miltiem), ko ēd Etiopijā, Eritrejā un dažās Somālijas daļās, pasniedz kāzās, dzimšanas dienas svinībās un ģimenes pasākumos. Tradicionāli injera tiek baudīta kopā, diviem vai trim cilvēkiem ēdot no viena šķīvja. Ziemeļindijā kāzās parasti tiek pasniegta čilla — pankūka, kas pagatavota no gramu miltiem, kuru pamatā ir aunazirņi.
• Nīderlandē pannenkoeken ēd brokastīs, pusdienās un vakariņās, līdzīgi kā buchimgae Korejā. Farinata, plakana kūka, kas pagatavota no aunazirņu miltiem, tiek baudīta kā uzkoda Ligūrijā, Itālijā, un Francijā pazīstama kā socca. Saskaņā ar leģendu, farinata bija nejaušs izgudrojums. Ap 1200. gadu vētras laikā mētājās laivas kambīzes saturs, tostarp burkas ar biezenī sagrieztiem aunazirņiem. Aunazirņu masa sastinga un tika pagatavota nākamās dienas saulē, iegūstot apaļus, brūnus ripas, kas ātri tika apēstas. ko izdzīvojušie jūrnieki.

Šis raksts Vegāniskās plānās pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.